Ar Jevgēņija Džugašvili palīdzību grib reabilitēt asiņainā diktatora vārdu
Šodien Maskavas tiesa sāks izskatīt prasību par padomijas bijušā diktatora Josifa Staļina vārda reabilitēšanu, ko iesniedzis jurists un vēsturnieks amatieris Leonīds Žura, kurš par galveno liecinieku uzaicinājis Staļina mazdēlu Jevgeņiju Džugašvili.
Diktators atkal godā celts
"Staļina laikā dzīve bija labāka," uzskata Žura. "Tas bija varonīgs laikmets, kad pirmo reizi cilvēces vēsturē sabiedrība balstījās uz taisnīgiem principiem," viņš apgalvo, piebilstot, ka Staļins neesot izdarījis nekādus noziegumus. 63 gadus vecā bijušā tirdzniecības darbinieka Žuras viedoklis nav nekas neparasts mūsdienu Krievijā, kur bijušais padomijas patvaldnieks atkal tiek godā celts, raksta britu avīze "The Guardian". Žura ir apņēmies pierādīt tiesā, ka Staļins nevienu neesot nogalinājis, un par liecinieku uzaicinājis diktatora 73 gadus veco mazdēlu. Jevgeņijs Džugašvili, Staļina dēla Jakova atvase, ieradies Maskavā no Tbilisi, lai liecinātu tiesas prāvā pret Krievijas vadošo liberālo avīzi "Novaja gazeta", kas esot apmelojusi diktatoru. Džugašvili prasa no avīzes 299 000 dolāru soda naudu par vectēvam nodarīto "morālo kaitējumu", jo laikrakstā bijis teikts, ka Staļins personīgi parakstījis politbiroja lēmumus par civilpersonu sodīšanu ar nāvi.
Raksta autors Anatolijs Jablokovs uzskata, ka šāda tiesas prāva vēl nesen būtu neiedomājama, bet kļuvusi iespējama Krievijas pašreizējā depresīvajā gaisotnē. "Ir notikusi pārmaiņa sabiedrības viedoklī par Staļinu," pirmajā tiesas sēdē augustā teica Jablokovs.
"Mēs arvien vairāk dzirdam, daudz vairāk nekā pirms gadiem piecpadsmit, cik efektīvs pārvaldnieks bijis Staļins, bet daudz mazāk dzirdam par represijām."
Žura uzstāj, ka bēdīgi slavenais Molotova–Ribentropa pakts, saskaņā ar kuru Hitlers un Staļins slepeni sadalīja Austrumeiropu 1939. gada augustā, nebija Otrā pasaules kara iemesls. Viņaprāt, poļu virsnieku slaktiņu Katiņā 1940. gadā esot sarīkojuši nacisti, nevis padomijas drošībnieki. "Staļins tā neraksta, tas ir viltojums," apgalvojis Žura, kurš nodevis avīzei "The Guardian" dokumenta kopiju, kur Katiņas operācija apstiprināta ar Staļina parakstu.
Vēsturnieks amatieris uzskata, ka lielo teroru pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās sarīkojuši Staļina līdzgaitnieki, no kuriem vairākums arī ņēma nelabu galu. Žura atzīst, ka Staļins izveidojis gulaga nometņu tīklu, taču ieslodzītie, tostarp Aleksandrs Solžeņicins, esot to pelnījuši, jo "katrai valstij jāaizstāvas pret piektās kolonnas skribentiem".
Visvienkāršāk būtu neņemt vērā Staļina aizstāvja Žuras viedokli kā nepārliecinošu, taču daudziem krieviem no dažādiem sabiedrības slāņiem ir līdzīgi uzskati, un viņi ilgojas pēc laikmeta, kad padomija bija lielvalsts, kuru vadīja spēcīgs, kaut reizēm brutāls, caram līdzīgs vadonis, raksta "The Guardian". Pērn valsts mēroga aptaujā Staļins tika nosaukts kā trešā dižākā personība Krievijas vēsturē. Analītiķiem ir aizdomas, ka Staļins ticis nosaukts kā pirmais, taču "politkorektuma" dēļ piekāpies viduslaiku karavadonim Aleksandram Ņevskim.
Kremļa "suverēnā demokrātija"
Tiesas prāva notiek laikā, kad prezidenta Dmitrija Medvedeva un premjerministra Vladimira Putina tandēmā vadītajā Krievijā izvēršas kampaņa Staļina reabilitācijai. Skolas mācību grāmatās viņš atainots nevis kā masu slepkava, bet kā dižs vadonis, kurš, ja arī dažkārt kļūdījies, taču sakāvis nacistus un padarījis atpalikušo Padomju Savienību par militāru lielvaru, ar ko rēķinājās pasaulē. Vēsturniekam amatierim Žuram bilde ir skaidra: "Staļins bija laipns, devīgs un augstsirdīgs cilvēks, ģēnijs," viņš apgalvo "The Guardian". "Staļina laikā cilvēki bija pārliecināti par nākotni. Ja viņš nogalināja miljonus, kāpēc tik daudz cilvēku viņu joprojām mīl?"
Bijušais Krievijas Valsts domes deputāts Vladimirs Rižkovs uzskata, ka Kremļa centieni pārskatīt vēsturi ir mēģinājums attaisnot Putina veidoto "varas vertikāli", ko Kremļa vēsturnieki mēdz dēvēt arī par "suverēno demokrātiju". Vairāk nekā pusgadsimtu pēc Staļina nāves diktatora smagais mantojums turpina šķelt ne tikai Krievijas sabiedrību, bet grauj valsts attiecības ar bijušajām padomju republikām un Austrumeiropas satelītiem.
