Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs apstiprinājis jauno valsts militāro doktrīnu, kurā par galveno draudu tās drošībai atzīta NATO paplašināšanās.
Kā norādīts dokumentā, kas publicēts Kremļa interneta vietnē, Krievija par nopietnāko ārējo draudu savai drošībai uzskata "centienus globalizēt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas funkcijas, pārkāpjot starptautisko tiesību normas", kā arī "tuvināt NATO valstu militāro infrastruktūru Krievijas Federācijas robežām, ieskaitot bloka paplašināšanu", un "destabilizēt situāciju atsevišķās valstīs un reģionos". Būtiskiem draudiem pieskaitīta gan "stratēģiskās pretraķešu aizsardzības sistēmu, kā arī augstas precizitātes parastā bruņojuma sistēmu veidošana un izvēršana", gan "militāra spēka demonstrēšana provokatīvos nolūkos manevru laikā teritorijās, kas robežojas ar Krievijas Federāciju un tās sabiedrotajiem".
Jaunā militārā doktrīna paredz tālāk attīstīt tā dēvēto kodoltriādi – sauszemes, jūras un gaisa kodolbruņojumu. Iecerēta karakuģu un zemūdeņu būve un bruņoto spēku nodrošināšana ar jauniem uz modernajām tehnoloģijām balstītiem ieročiem. Kā uzskata eksperti, jaunā militārā doktrīna ietver pretrunīgu un bīstamu tēzi, ka Krievijai ir tiesības lietot kodolieročus, ne vien atbildot uz agresiju, bet arī atomtrieciena vai pat tikai plaša uzbrukuma draudu gadījumā, raksta izdevums "Trud". Tā paredz Krievijai tiesības sākt "preventīvu kodolkaru".
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens Minhenē Drošības konferencē izteica izbrīnu, ka Maskava joprojām uzskata Ziemeļatlantijas aliansi par nopietnu drošības draudu. "Tas neatspoguļo reālo pasauli," NATO ģenerālsekretāru citējis viņa pārstāvis Džeimss Apaturajs. "NATO nav Krievijas ienaidniece. Mēs vēlamies veidot ar Krieviju stratēģiskās partnerattiecības, jo mums jārēķinās ar kopīgiem draudiem."
