Kopš 2007. gada 25. jūlija Latvijas vēstnieka pienākumus Amerikas Savienotajās Valstīs pilda Andrejs Pildegovičs. Viņš pagājušā gada maijā akreditēts arī par vēstnieku Meksikā. Martā viesojos Latvijas vēstniecībā ASV galvaspilsētā Masačūsetsas avēnijā (Vēstniecību bulvārī), kur 2001. gada nogalē vēstniecības vajadzībām tika nopirkta jauna ēka. Vēstniekam tiek pasniegts sveiciens no Latvijas, no "Lauku Avīzes" izdevniecības –
apjomīgais krājums "100 Latvijas personību" angļu valodā.
Kopš 2007. gada 25. jūlija Latvijas vēstnieka pienākumus Amerikas Savienotajās Valstīs pilda Andrejs Pildegovičs. Viņš pagājušā gada maijā akreditēts arī par vēstnieku Meksikā. Martā viesojos Latvijas vēstniecībā ASV galvaspilsētā Masačūsetsas avēnijā (Vēstniecību bulvārī), kur 2001. gada nogalē vēstniecības vajadzībām tika nopirkta jauna ēka. Vēstniekam tiek pasniegts sveiciens no Latvijas, no "Lauku Avīzes" izdevniecības – apjomīgais krājums "100 Latvijas personību" angļu valodā.
– Kāda šobrīd ir Latvijas diplomātu loma divpusējo attiecību attīstīšanā?
– Vašingtona ir viena no atbildīgākajām mūsu ārlietu dienesta vietām. Aktuālo jautājumu loks ir visplašākais. Pirmkārt, jautājumi, kas skar drošību gan tās klasiskajā izpratnē, gan tie, kas skar mūsu dalību NATO un mūsu divpusējās attiecības ar Ameriku. Otrkārt, protams, tie ir jautājumi, kas attiecas uz pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un pasaulē, finanšu un ekonomisko krīzi. Kā jūs zināt, Vašingtonā atrodas Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda centrālās ēkas. Treškārt, nozīmīga prioritāte ir darbs ar mūsu tautiešiem, jo Amerikas Savienotajās Valstīs ir viena no lielākajām, arī ļoti aktīvajām latviešu kopienām, kurā darbojas patriotiski un enerģiski cilvēki. Mēs savukārt no vēstniecības puses cenšamies būt savstarpējā sazobē un atbalstīt, informēt mūsu tautiešus par pašu mājās notiekošo, par starptautiskajām vēsmām.
– Vai tie tiltiņi sakarā ar ekonomisko situāciju pasaulē, ASV administrācijas maiņu, Latvijas politiķu maiņu vadošajos amatos nav visai grīļīgi?
– Es par tiem tiltiņiem esmu samērā optimistisks, jo jaunā prezidenta komandā ir vairāki mums simpatizējoši, labi Baltijas reģionu pārzinoši speciālisti. Viens no tiem ir viceprezidents Džo Baidens, kurš ilgi vadījis ASV Senāta ārlietu komisiju. Viņš ir bijis atbildīgs par mūsu uzņemšanu NATO, tādējādi Senātā vienbalsīgi, kas diezgan rets gadījums Amerikas vēsturē, nobalsoja par. Viņa padomnieki ir bijuši Latvijā. Baidens tik tiešām bijis mūsu un Baltijas valstu interešu aizstāvis Senātā. Vēl jāmin jaunā valsts sekretāre Hilarija Klintone, kura gan kā senatore, gan kā pirmā lēdija bijusi Rīgā. Nesenās prezidenta inaugurācijas ballēs un citās saviesīgās sanāksmēs tiekoties ar viņu kuluāru sarunās, ievēroju, ka, pieminot Rīgu, Hilarijas kundzes acis iemirdzas... Viņas mentālajā kartē Baltija ir ieguvusi ļoti skaidru, noteiktu vietu. Kaut vai viens piemērs: valsts sekretāre uzskata, ka padomju karaspēka izvešana ir prezidenta Klintona – viņas vīra – mantojums. Loģiski, ka viņa interesējas par to, lai Baltijā arī turpmāk notiktu zināma attīstība un virzība uz priekšu. Savukārt padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeimss Džonss ir bijis NATO tikšanās laikā Rīgā. Viņš pildīja ASV bruņoto spēku virspavēlnieka pienākumus Eiropā. Jaunā prezidenta komandā vēl ir virkne ļoti atbildīgu speciālistu, ārpolitikas veidotāju, kas pazīst mūs, un visas iestrādes pēc mūsu iestāšanās NATO ir paliekošas.
Varētu vēl nosaukt virkni citu amatpersonu. Piemēram, jaunā ASV valsts prezidenta kancelejas vadītājs Rams Emanuēls savulaik bija ļoti atbalstošs, lai mums piešķirtu bezvīzu režīmu. Šajā jomā esam apsteiguši vairākas ietekmīgas un turīgas valstis, piemēram, Grieķiju, Poliju, Izraēlu, Kipru utt.
– Cik cilvēku jau bez vīzas, tikai elektroniski izpildot anketu un saņemot elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmas ESTA apstiprinājumu, devušies uz ASV?
– Cik man zināms, kopš pagājušā gada 17. novembra, kad Latvija kļuva par ASV bezvīzu programmas dalībvalsti, kuras ietvaros Latvijas pilsoņi var ceļot uz ASV bez vīzas tūrisma un biznesa nolūkos, – vairāki tūkstoši. Taču der paturēt prātā, ka bezvīzu režīms nenozīmē to, ka simtprocentīgi katrs iekļūs Amerikā. Ja ieceļotāja somā būs ķelle, citi darbarīki – jārēķinās ar sekām. Līdz šim laikam tikai vienam cilvēkam bijušas problēmas ar ieceļošanu ASV. Tajā pašā laikā mēs sagaidām, ka tieši gados jauni cilvēki dosies uz ASV, jo tieši šai vecuma kategorijai līdz šim bijis salīdzinoši grūtāk noformēt ieceļošanas atļauju. Svarīgi, lai jauni cilvēki iepazītu šo zemi, kur ir plašas zināšanu apguves iespējas. Redzētu pasauli, kas atšķiras no Eiropas Savienības. Tā ir bagātinoša pieredze...
Tajā pašā laikā jāatzīst, ka prezidentam Barakam Obamam un viņa komandai ir jauna dinamika, jaunas prioritātes un mēs savukārt cenšamies sekot līdzi visām debatēm, visām izmaiņām, kas parādās informācijas un starpvalstu attiecību laukā uz radariem, un izmantot katru iespēju, lai Latvija būtu ASV politiķu redzeslokā, un atgādināt par mūsu vēlmēm un vajadzībām.
– Pastāstiet, lūdzu, par gaidāmo mūsu prezidenta Valda Zatlera vizīti ASV!
– Paredzēts, ka tā notiks šogad maija vidū, kad prezidents piedalīsies ASV – Baltijas fonda ikgadējā sanāksmē. Tradicionāli katru gadu šajā pasākumā piedalās kāds no Baltijas valstu prezidentiem. Šogad viņš būs galvenais viesis, un mēs ceram, ka šīs vizītes laikā izdosies uzņemt tiešos nepastarpinātos kontaktus ar jaunās ASV administrācijas līderiem. Kopā ar prezidentu sagaidām plašu uzņēmēju delegāciju no Latvijas.
Ir nākušas klāt arī jaunas idejas. Latvija kopā ar Ameriku izstrādā alternatīvo piegādes ceļu uz Afganistānu. Pirmās kravas veiksmīgi nosūtītas. Tā ir iespēja konsolidēt mūsu divpusējās attiecības ar ASV. Un arī apliecinām sadarbību koalīcijas dalībvalstu vidū. No Latvijas valdības puses darām visu, lai operatīvi saskaņotu transporta nozares pārstāvjus, atbildīgos par loģistiku. Es domāju, ka šis mūsu bruņoto spēku sadarbības piemērs būs labs stimuls arī komercstruktūrām un apliecinājums tam, ka šis ceļš darbojas abos virzienos – no rietumiem uz austrumiem un otrādi.
– Kāds ir jaunā prezidenta Baraka Obamas un viņa komandas darba stils, kādi ir pirmie lēmumi?
– Lielākais izaicinājums, kas šobrīd skar ASV, ir finanšu un ekonomikas krīze. Par krīzi daudz runājam Latvijā un dažkārt šķiet, ka esam vissmagākajā situācijā, bet gribu teikt, ka arī Amerikā krīzes attīstības paātrinājums un sekas ir ļoti jūtamas un dramatiskas. To varbūt ļoti grūti ieraudzīt tūrista acīm, kurš uz īsu laiku iebrauc Amerikā un vēl vairāk – uzturas šeit, galvaspilsētā. Lielajos rūpniecības centros, Lielo ezeru reģionā, arī Kalifornijā, sekas ir diezgan dramatiskas. Ļoti strauji samazinās un turpinās kristies mājokļu cenas. Palielinās bezdarbs. Vairākus mēnešus vērojam lejupslīdi biržās, un kopumā noskaņojums amerikāņu sabiedrībā ir diezgan saspringts. Jaunajam prezidentam lielākais izaicinājums – risināt šos ekonomiskos jautājumus. Ir dzirdēts tāds novērojums, ka ik rītu prezidents Obama vispirms saņem apskatu par ekonomisko stāvokli, par to, kas notiek ar bezdarbu, par to, kas notiek finanšu jomā, – kādas ir izmaiņas un tendences pēdējo 24 stundu laikā saimnieciskajā laukā. Un tad uzreiz nāk ziņojums par valsts drošību un apdraudējumiem, ziņas no Irākas, Afganistānas, kara darbības zonām. Tātad milzīgs uzsvars tiek veltīts ekonomikas jautājumu risināšanai. Apstiprināts milzīgs ar bezprecedenta summām ekonomikas atbalsta plāns, administrācija dara visu iespējamo, lai atgūtu uzticību investīcijām. Lai iedzīvotāji, uzņēmēji pārvarētu psiholoģisko uzticības krīzi, lai ekonomika atveseļotos pēc iespējas īsā laikā. Kopumā šobrīd sabiedrības noskaņojums ārpus Vašingtonas ir raižu pilns.
Kā jūs zināt, viens no krīzes cēloņiem ir nekustamo īpašumu burbuļa sprādziens ar tā saucamajiem neveselīgajiem kredītiem, un tagad valsts milzīgas pūles veltam tam, lai šos saindētos kredītus izņemtu no aprites. Notiek Amerikai līdz šim par pilnīgi neiespējamiem un par ķecerīgiem privātā kapitāla zemē spertie soļi, proti, banku pārņemšana. Kopumā valsts atgūst diezgan ievērojamas pozīcijas saimniecībā, ekonomikā, finansēs.
Grūti pateikt, cik ilgs būs šis pārmaiņu laiks, bet prezidenta administrācija rīkojas strauji, raugi, rekordīsā laikā aizpildītas kabineta vietas. Prezidents Obama ir apņēmības pilns rīkoties. Prezidentam ir milzīgs tautas uzticības kredīts. Uzticības kredīts arī pasaulē un Eiropā.
– Ja Amerikā nošķaudās, tad Eiropai piemetoties gripa...
– Cerēsim, ka tā būs tikai saaukstēšanās un nebūs ļaunāk. Šis ir tas brīdis, kad mums jāprot paņemt palīdzība no Pasaules bankas, no SVF, lai mēs varētu sakārtot tās jomas, kuras līdz šim nav darbojušās tik labi. Šis ir tas brīdis, kad Pasaules banka, SVF praktiski par brīvu ir gatavi piedāvāt ekspertus. SVF atjauno savu pārstāvniecību Rīgā. Šis ir tas brīdis, kad mēs varam ar ļoti labiem noteikumiem lūgt ekspertu palīdzību un pēc tam praktiski ieviest viņu secinājumus.
– Kā jūs skaidrojat šeit, ASV, to, kas notiek Latvijā un vai vispār par to ir interese?
– Ir interese. Un es domāju, ka mums katrā ziņā nav jāizskaistina situācija. Satiekoties ar cilvēkiem, cenšos stāstīt gan par mūsu neveiksmes cēloņiem, gan arī par to, kā mēs apzināmies kļūdas, reāli informēju par notiekošo. Cenšos mudināt pārstāvjus no ASV, no starptautiskajām organizācijām pievērst uzmanību, jo daudzējādā ziņā uz mums skatās kā uz precedentu. Kā viss attīstīsies Latvijā, tā var attīstīties notikumi arī visā reģionā, Centrālajā un Austrumeiropā. Mēs esam valsts, kas nedaudz ātrāk iegājusi krīzē un ar notikumu attīstības gaitu piegādājam pārējai pasaulei pietiekami daudz informācijas analīzei un pārdomām. Pieņemu, ka mūsu spēja iziet no krīzes varbūt arī būs par dažiem mēnešiem ātrāk. Tieši laika faktoru vislabāk izjūtam Amerikā, tikpat izšķiroša katra diena, nedēļa ir mums Latvijā. Vai mēs spējam iziet no virāžas vai turpinām dreifēt neskaidrā situācijā.
Tieši šobrīd mums jāpatur prātā, ka latviešu kopiena Amerikā ir valstiski stratēģiska vienība. Jādomā, kā saglabāt kopienu, saglabāt saikni, tāpēc jāpēta dažādu valstu pieredze. Polija nesen revidēja pilsonības likumu. Arī Lietuvā domā par pilsoņiem Ziemeļamerikā. Kopumā kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem latviešu centri pieredzējuši renesansi. Aktīvi attīstījušies kultūras sakari. Ļoti daudz sociāli aktīvu tieši vecāka gadagājuma tautiešu Amerikā, tāpēc mums jādomā, lai, gadiem ejot, neiztrūkst vidējās paaudzes, jo ar jaunāko mēs strādājam. Palūkojiet, cik aktīvi notiek nodarbības svētdienas skolās Amerikā, kā tiek apmeklēti pasākumi bērniem. Iedzīvotāju reģistrā apmēram 10 000 cilvēku uzrādījuši ASV kā savu dzīvesvietu. Svarīgi, lai šo cilvēku bērniem būtu vai nu pilsonības, vai cita saikne. Prezidents Obama vēlēšanu kampaņā debatēs ar senatoru Makkeinu divās no trijām debašu reizēm pieminēja Latvijas vārdu. Mums šeit ir svarīgi saglabāt kopienu. Būt šeit un atgādināt par sevi. Sociāli aktīva, saliedēta, turīga sociālā kopiena nerada slogu. Drīzāk otrādi, tās loma mūsdienu apstākļos arvien palielinās.
