Bēdīgi, kad likuma vara kļūst nevarīga jomā, kas skar būtisku nacionālas politikas jautājumu – valsts valodu. Tā Latvijā dīvainā kārtā vienlaicīgi pastāv televīzijas kanāls TV5, kas sevi dēvē par "vienīgo Latvijas ētera kanālu krievu valodā" un par ko ir izplatīta informācija, ka "šis ir vienīgais Latvijas televīzijas kanāls, kurš raida tikai krievu valodā, un arī Radio un televīzijas likums, saskaņā ar kuru raidorganizācijas veidotajā vizuālajā programmā visu raidījumu (izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles un reklāmu) raidlaika kopapjomam nedēļas laikā jāatbilst proporcijai – "no Eiropas audiovizuālajiem darbiem ne mazāk par 40 procentiem – latviešu valodā veidotiem radījumiem". Mums ir arī Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP), kas "uzrauga, lai elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi savā darbībā ievērotu Satversmi, Radio un televīzijas likumu un citus likumus", bet tā ne tikai neredz kliedzošo ilgstošo pretrunu starp "vienvalodīgo" svešvalodas televīzijas programmu un valsts valodas proporciju normām, bet arī nav spējīga likumā noteiktā termiņā izskatīt attiecīgas sūdzības.
Kā var raidīt tikai vienā valodā, vienlaikus ievērojot normu par 40 procentiem citā un vēl veiksmīgi slēpt šo "brīnumdarbu" no kontrolējošas un uzraugošas institūcijas? Varbūt TV5 tomēr atbilst likuma normām, bet vienkārši maldina skatītājus nekorektas pašreklāmas nolūkos? Nebūt ne. Par to liecina detalizēta kanāla raidījumu analīze, kuru satur vismaz divas vēl marta sākumā NRTP iesniegtas sūdzības – abas līdz šim brīdim palikušas bez atbildes. Raksturīgi, ka lielā aizņemtība netraucēja NRTP priekšsēdētāju Ābramu Kleckinu, kuru padomē deleģējusi politisko partiju apvienība "Saskaņas centrs", avīzes "Čas" slejās dzimšanas dienā sveikt Saeimas "SC" frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču, pasvītrojot, ka "viņš ir no tiem cilvēkiem, ar kuriem ir labi draudzēties, tāpēc ka viņš ir vienmēr uzticīgs saviem draugiem". Bet avīzē "Vesti segodņa" marta beigās bija publicēta Saeimas deputāta un "SC" deputāta kandidāta Eiropas Parlamenta vēlēšanās Nikolaja Kabanova intervija ar TV5 ģenerālo direktoru Mihaelu Šeitelmanu – "Šeitelmana misija", kurā Kabanovs kā žurnālists popularizē kanāla galveno menedžeri.
Par spīti "misionāram" problēma ar latviešu valodas proporcijām televīzijas pārraidē un NRTP pozīciju šinī jautājumā pašlaik ir aktualizēta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kas varētu uzaicināt padomes pārstāvjus uz kādu no savām sēdēm. Galu galā – vai ir racionāli tik grūtā finansiālā situācijā, kādā nonākuši arī valsts radio un televīzija, neiekasēt no mūsu tirgū pelnošās ārzemju telekompānijas pienācīgo un pārkāpumam atbilstošo naudas sodu? Taču martā komisijā ir iesniegts arī NRTP darba grupas izstrādāts Elektronisko mediju likuma projekts, kas paredz minēto normu par 40 procentiem latviešu valodā veidotiem radījumiem samazināt līdz 30 procentiem. Laikam ir jāizteic mīļš paldies Kleckina komandai un tās uzticamiem draugiem par to, ka vispār likumprojektā nav likvidēta šī norma, kas tik un tā viņu uzraudzībā pilnīgi nedarbojas.
