Jāuzteic Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš pagodinājis nacionālos partizānus
Īsi pirms nacionālo partizānu ikgadējā salidojuma, kas šogad notika 18. jūlijā, krievu avīze "Čas" nacionālās pretošanās kustības nozākāšanai veltījusi veselu lappusi (2009. gada 16. jūlijs). "Čas" neapmierinātību radījis tas, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers nacionālos partizānus ielūdzis uz tikšanos Rīgas pilī. "Kurš ciemojās pie prezidenta: brīvības cīnītāji vai slepkavu līdzdalībnieki?" vaicā "Čas", bijušos mežabrāļus dēvējot par bandītiem, kuri "zvēriski slepkavoja" iedzīvotājus. "..šie cilvēki ir īsti zvēri", viņus "nespēj apturēt nekas"; "gadi (daudziem jau ir pāri 70) neko nav mainījuši viņu raksturā", liekulīgi šausminās "Čas".
"Čas" no nacionālās pretošanās kustības izcēlis vienu dažādi interpretējamu epizodi, kur grupa "Latgales vanagi" Ludzas apkaimē 1948. gadā nogalināja Kazimiru un Pēteri Bozovičus. Turpat blakus publicēta intervija ar nacionālo partizānu Jāni Gleizdu. Tā beidzas ar viņa secinājumu, ka "tomēr prezidentam nevajadzēja tikties ar šiem cilvēkiem". Tā raksta "Čas".
"Es par šo melu rakstu biju šokēts! Man bija pretīgi to lasīt. Kā šie krievu avīzes žurnālisti uzdrīkstas tā melot?" sarunā ar mani sacīja J. Gleizds, kurš sašutis par to, kā, izmantojot viņa uzticēšanos, nozākāta visa pretošanās kustība "un es pats pataisīts par "bandītu"!" "Protams, ka prezidents rīkojās pareizi, pieņemot nacionālos partizānus, un par to viņam jāizsaka pateicība," turpina J. Gleizds. Viņš izstāsta arī to, ko "Čas" apzināti centies noklusēt: Kazimirs Bozovičs bijis Ancānu ciema vecākais, pārcentīgs padomju varas atbalstītājs. Ļergu sadzēries, kopā ar savu dēlu braucis pa mājām okšķerēt, kur kādam kas noslēpts, izspiedis "ciemakukuļus". Pēckara trūcībā atņēmis visupēdējo.
Tomēr ne jau par šā senā notikuma detaļām te ir runa… Līdzīgus, neviennozīmīgi traktējamus gadījumus var atrast ikvienas valsts nacionālās pretošanās kustības vēsturē. Bet, piemēram, Francijā būtu neiedomājami, ja ar kādas vienas, atsevišķas epizodes palīdzību censtos nomētāt ar dubļiem visu nacionālās pretošanās kustību. Tur to nesaprastu un nez vai piedotu…
"Šie tā sauktie nacionālie partizāni arī padomju laikos nedzīvoja slikti. Daudzi no viņiem no valsts saņēma dzīvokļus un mašīnas. Šie cilvēki visam pielāgojas. Viņi lieliski prot būt mīļi jebkurai varai. Un arī tagad izminuši sev celiņu uz prezidenta pili," savu melu stāstu turpina "Čas". Patiesībā ne jau nu "mašīnas un dzīvokļus", bet gan nošaušanu vai 25 gadus Sibīrijas lēģeros viņi saņēma no padomju varas. Slimības, badu, nāvi. Tiem, kas izdzīvoja, – salauztas dzīves. "Par to, ka lējām savas asinis par brīvu Latviju," sarunā ar mani uzsver J. Gleizds.
No to krieviski rakstošo Latvijas avīžu puses, kas vēstures un politikas jautājumos centīgi ietur Krievijas līniju, tas nav ne pirmais, ne, domājams, pēdējais "šāviens" nacionālās pretošanās kustības virzienā. Tomēr šādu šāvienu patiesais mērķis ir nacionāla valsts, neatkarīga, latviska Latvija. Un šoreiz arī prezidents kā šādas Latvijas valsts simbols. Lai uzstātos pret to, par labām tiek atzītas puspatiesības, demagoģija un klaji meli. "Prezidents, pie sevis pieņemot nacionālos partizānus, apkauno valsti," ("Vesti", 2009. gada 30. jūnijs) sludina "PCTVL" politiķis Jakovs Pliners. Nevar gan aizmirst to, no kā izauga "PCTVL" – no interfrontes, Latvijas neatkarības pretiniekiem.
Ir jāuzteic Valdis Zatlers (un viņa oficiālo un neoficiālo padomnieku loks) par to, ka viņš kļuvis par pirmo atjaunotās Latvijas prezidentu, kurš simboliski atdevis godu nacionālajiem partizāniem. Ceram šajā virzienā no prezidenta sagaidīt arī turpmākos soļus un konsekvenci. Jo valsts novēršanās no saviem brīvības cīnītājiem Latvijas valsts pretiniekus pamudinās pret to vērsties vēl aktīvāk. Tiem, kas propagandē jaukos padomju laikus, nacionālie partizāni ir kā dadzis acīs. Partizānu pretošanās vēl desmit gadus pēc kara apgāž apgalvojumus par latviešu samierināšanos ar laimīgo dzīvi Maskavas varā.
.gif)
