Lielākā daļa vēl labi atceras diskusiju pirms pieciem gadiem – vai Baltijas valstu prezidentiem būtu jāpiedalās 9. maija svinībās Maskavā, Sarkanajā laukumā. Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kā zināms, uz turieni devās, iepriekš gan veicot ļoti vērienīgu starptautisku skaidrošanos, bet viņas Lietuvas un Igaunijas kolēģi palika mājās. No šodienas skatpunkta raugoties, jāteic, ka nekāds īpašs ieguvums vai zaudējums no šīs vizītes nebija. Kā vienu no iemesliem prezidente toreiz minēja, ka nepiedalīšanās 9. maija dzīrēs "varētu kļūt par ieganstu apsūdzēt Baltijas valstis lojalitātē nacismam". Tas nav traucējis Krievijas propagandai šos apvainojumus arī vēlāk izmantot pēc vajadzības. Pēdējos gados gan tie vairāk raidīti Igaunijas virzienā, bet arī Latvija nav palikusi bešā.
Tomēr pirms pieciem gadiem bija konkrēts iemesls diskusijām – Putina ielūgums, ko pieņemt vai noraidīt. Tagad neviens nav lūdzis, bet iespējamā braukšana vienalga tiek apspriesta. Gandrīz vai rodas iespaids, ka Baltijas valstu prezidenti paši uzprasās pie svinību galda, lai gan tā gluži nav.
Viskonkrētāk līdz šim runājis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš šai tēmai negaidīti plaši pievērsās intervijā savas valsts laikrakstam "Eesti Paevaleht". Ilvess norāda, ka viņš jau pirms pieciem gadiem ieteicis toreizējam Igaunijas prezidentam Arnoldam Rītelam tomēr braukt uz Maskavu, un uzskata, ka būtu muļķīgi pārmest kādam izcīnītu uzvaru. "Mēs taču lepojamies ar savu uzvaru Atbrīvošanas karā, bet Krievija lepojas ar savu uzvaru Otrajā pasaules karā," avīze citē Igaunijas prezidentu. Jāteic, ka šie spriedumi ir visai dīvaini, kaut vai salīdzinājumā ar to, ko pirms pieciem gadiem ne tikai savā, bet visas Baltijas vārdā runāja V. Vīķe-Freiberga. Proti, viņa īpašā deklarācijā norādīja, ka Otrais pasaules karš, kas izraisīja vislielāko upuru skaitu cilvēces vēsturē, beidzās ar viena totalitāra režīma – nacistiskā režīma – sakāvi, bet "diemžēl pēc šī visai cilvēcei nozīmīgā notikuma Eiropā daudzas tautas neatguva brīvību un vēl piecus gadu desmitus bija spiestas dzīvot aiz cita totalitāra režīma "dzelzs priekškara", tajā skaitā brīvību zaudēja Baltijas valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija". Krievijai jau netiek pārmesta uzvara, bet tas, kādiem līdzekļiem tā tika panākta un kādas bija tās sekas.
Krietni gudrāk rīkojusies Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kura izteikusies, ka vispirms vēlētos redzēt Dmitriju Medvedevu Lietuvas neatkarības atjaunošanas svinībās martā. Maz ticams, ka Krievijas prezidents uz Lietuvu brauks, līdz ar to arī Grībauskaitei nevajadzēs "rēgoties" Sarkanajā laukumā.
Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers publiski par to pagaidām nav runājis, taču, visticamāk, viņam nāksies izteikt savu viedokli. Kā, atsaucoties uz avīzi "Moskovskij komsomoļec", vēsta Krievijas aģentūra "Regnum" – D. Medvedevs ārvalstu vadītājus 9. maijā pie sevis neaicinās. To pavēstījis svētku orgkomitejas vadītājs Vladimirs Kožins. Tomēr: "Katras valsts vadība pati izlemj – braukt vai ne. Bet jau tagad ir skaidrs, ka lielākā daļa uz Maskavu brauks. Jau februārī būs zināms saraksts." Maskava ir rīkojusies diplomātiskāk, bet tajā pašā laikā daudz viltīgāk – kā zemledus makšķernieks izliekot āķus un gaidot, kurš uz tiem uzķersies. Ilvesam izvairīšanās no šā āķa īsti nav sanākusi.
