Taču šis ir īstais brīdis, lai atgādinātu – Latvija mediju, it īpaši televīzijas īpašumtiesību ziņā ir unikāla valsts. Unikālākā visā Eiropā. Apzinoties, cik negatīva ietekme uz sabiedrību un demokrātijas procesiem ir mediju koncentrācijai, Eiropas Savienības valstīs izstrādātas visdažādākās likumu normas, kuras šo procesu ierobežo. Visliberālākās ir jaunās ES valstis, kur pieļauta gan lielāka ārvalstu kapitāla ietekme, gan mazāk ierobežotas īpašumtiesības. Bet pat Slovākijā, Bulgārijā, Čehijā, Kiprā lielākais, ko mediju īpašnieks var iegūt, ir viena licence TV vai radio kanālam. Ir valstis, kur tiek ierobežota auditorijas aptvere: piemēram, Beļģijā viens TV kanāls nedrīkst aptvert vairāk nekā 20% auditorijas, bet vienam īpašniekam drīkst piederēt 25% kompānijas. Pat Itālijā, kas slavena ar "Berluskoni monopolu", likumi tomēr tiecas ierobežot supermonopolu izveidi valsts mērogā.
Latvijā īpašumtiesību jautājums likumdošanā netiek regulēts. Nemaz. Sak, ja vari atļauties, pērc, cik un ko gribi! Arī prasība pēc precīzas finanšu informācijas ne vecajā, ne topošajā radio un TV likumā nav noteikta. Arī Nacionālā radio un TV padome nepieprasa caurspīdīgu un detalizētu finanšu pārskatu, kas būtu tikai loģiski, veicot sabiedrības uzticēto mediju vides pārraudzības uzdevumu.
"News Corp." nopērkot divus TV kanālus, "vilciens bija aizbraucis", darījumu anulēt nevarēja. Neraugoties uz to, ka izveidojās spēcīgs mediju monopols, kurš aptvēra vismaz 40% skatītāju auditorijas. Laikā, kad visā ES notiek cīņa pret mediju īpašumtiesību monopolizācijas procesu, Konkurences padome nepamanīja, kas šajā jomā notiek Latvijā, un notikušo pieņēma bez iebildumiem. Taču, kad "News Corp." meklēja jaunus īpašniekus LNT un TV5, NRTP un Konkurences padomei bija iespēja pieprasīt, lai abi kanāli nenonāk viena īpašnieka rokās. Tas atkal nenotika. Tāpat kā netika izteikts nosacījums, ka TV5 atkal jānodrošina pārraides arī latviski.
Nu Ēķis kā "ētera valdnieks" lepni filozofē: tas politiķis ir foršs, tas dumjš, šī partija man patīk, tā riebjas. (Gan nekā jauna – savas simpātijas un antipātijas "darbībā" viņš bija paudis pērngada vēlēšanu laikā.) Un nekādas demokrātijas nebūšot, ko gribēšot, to atbalstīšot. Pirmsvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi? Kas tie tādi? Kam reklāmas, ja mums ir t. s. ziņu programmas un t. s. neatkarīgie eksperti, kas izskaidros visu, ko vajadzēs.
Eiropas Savienībā valda uzskats: valsts pienākums ir elektronisko mediju jomas sakārtošana tā, lai tiktu nodrošinātas sabiedrības demokrātijas, kultūras un saziņas vajadzības. Tiek pieļauts, ka katrai valstij tiesības pieņemt likumus, kas atbilst tās situācijai. Negribu pat mēģināt saprast, kāpēc Latvija šiem procesiem spītīgi griež muguru un vēlas iet savu īpašo, "Latvijas ceļu". Viens ļoti svarīgs iemesls – tāpēc, ka Latvijā ir politekonomiskie spēki, kas to spēj, un varas saglabāšanas/sagrābšanas interesēs tie gatavi iet uz visu banku.
