Pagājušās nedēļas nogale Latvijā iezīmējās kā atmiņu laiks par nacionālajiem partizāniem, kuri, Otrajam pasaules karam beidzoties, turpināja cīnīties par padomju okupācijas laikā zaudēto latviešu valsti.
Diemžēl šī cīņa ir bijusi pārāk nevienlīdzīga, un vēsture min tikai skumjos faktus: krituši kaujā ar čekistiem, "istrebiķeļiem", tiesāti un nošauti, aizvesti uz gulagu, Sibīrijas nāves nometnēm. Tomēr daži no tolaik aktīvajiem Latvijas aizstāvjiem ir sagaidījuši arī šodienas brīvvalsti un darbojas savu draugu, brāļu un līdzcilvēku piemiņas saglabāšanā. Iniciatora lomu šajā darbā uzņēmusies Latvijas Nacionālo partizānu apvienība (LNPA) un tās priekšsēdētājs Ojārs Stefans kopīgi ar Aizsardzības ministriju.
Latvijā ir apzinātas vairāk nekā 200 vietas, kur pēckara periodā darbojušās nacionālo partizānu grupas. Pamazām tur, cik atļauj līdzekļi, tiek uzstādītas piemiņas zīmes. Sestdien šāds svētbrīdis notika Valkas rajona Vijciema pagastā. Atklājot pieminekli Ziemeļvidzemes nacionālo partizānu grupas komandierim Kārlim Mūsiņam, LNPA vadītājs Ojārs Stefans atzina: "Mums ir jācenšas atdot godu tiem, pateicoties kuriem varam brīvi dziedāt "Dievs, svētī Latviju!". Mums ir jācenšas stāstīt skolās par to vēsturi, kas sākās pēc kara, ko apspieda, centās iznīcināt un kas tomēr pēc pusgadsimta okupācijā pavadītiem gadiem ir īstenojusies ar Latvijas šodienas brīvvalsti. Viens no šīs vēstures veidotājiem bija arī latviešu leģiona leitnants Kārlis Mūsiņš, viens no retajiem apbalvotajiem ar Dzelzs krustu zeltā. Zīmīgi, bet viņam un grupas vīriem pieminekli mēs atklājam tieši pēc 55 gadiem. Kārli Mūsiņu nodevīgi sagūstīja, piedzirdot ar narkotikām, 1953. gada 27. septembrī un nogalināja 1955. gadā Maskavā Butirku cietumā."
Patlaban Ojārs Stefans strādā pie grāmatas par nacionālo partizānu kustību. Šī vēstures liecība klajā nāks šogad – Lāčplēša dienā.
Sestdien pasākums ar daudzu interesentu piedalīšanos notika arī Siguldas novada Morē pie Roznēnu ozola leģionāru brāļu kapsētā, Mores kauju piemiņas parkā un Braču ģimenes izveidotajā muzejā. Vēstures grāmatās Mores kaujas ierakstītas kā ļoti nozīmīgas. Tajās latviešu karavīri divas nedēļas turējušies pretim aptuveni deviņas reizes lielākam pārspēkam. Tās bijušas arī pēdējās kaujas un pretestība, pirms padomju karaspēks 1944. gada oktobrī ieņēma Rīgu.
Pagājušajā piektdienā par vienu piemiņas vietu bagātāks kļuva arī Cēsu rajons. Skujenes pagastā Aizsardzības ministrija, organizācija "Tēvzemes sargi" un pagasta pašvaldība, atbalstot bijušā nacionālā partizāna Alfrēda Suipes ierosinājumu, izveidojusi nacionālo partizānu bunkuru. Tajā viss pietuvināts vēsturiskajam gan no iekšpuses, gan ārpuses. Lai nomaskētu bunkuru, tas apbērts ar zemi un apaudzēts krūmiem, bet durvis sargā valnis. Ar laiku bunkurs, līdzīgi kā Igaunijas mežabrāļu mītnes, tiks atvērts kā tūrisma objekts un tajā rīkos dažādus pasākumus, bet Skujenes un apkārtējo skolu audzēkņiem tur plānotas vēstures mācības stundas.
