Ar ceturtā Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa piemiņas godināšanu Turkmenistānas pilsētā Turkmenbaši – bijušajā Krasnovodskā – ceturtdien noslēdzās prezidenta Valda Zatlera trīs Centrālās Āzijas valstu apmeklējums.
Krasnovodska, kuru kopš 1993. gada sauc par Turkmenbaši, ir Turkmenistānas osta pie Kaspijas jūras. Kopetdaga kalni, kas ieskauj pilsētu, un to smilšainās priekškalnes atgādina kaut ko līdzīgu Mēness ainavām. Turkmenbaši priekšpilsētās ir attīstījusies moderna gāzes pārstrādes rūpniecība, un tā jau izsenis ir nozīmīgs jūras transporta centrs. Citā pilsētas pusē ir paredzēts uzbūvēt modernu kūrortu. Taču pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem tā nebija. Deviņpadsmitā gadsimta vidū dibinātajā pilsētā Otrā pasaules kara laikā atradās vairāki cietumi, kuros turēja arī politieslodzītos (tagad te vairs nav nedz politieslodzīto, nedz arī pašu cietumu).
Pēc Latvijas okupācijas K. Ulmani vispirms aizveda uz Maskavu, bet vēlāk deportēja uz Stavropoles novadu. Sākoties karam, ceturtais Latvijas prezidents 1941. gada jūnijā tika apcietināts. Kad 1942. gada vasarā vācu armija tuvojās Vorošilovskai, Ulmanis nonāca Baku cietumā, bet no turienes ar kuģi viņu pārveda pāri Kaspijas jūrai. Ir zināms, ka Valsts prezidents Kārlis Ulmanis Krasnovodskā nonāca 1942. gada 8. septembrī. Kādam no vietējiem cietumiem vajadzēja kļūt par pieturas punktu, pirms cauri Turkmenistānas teritorijai viņš tiktu nosūtīts tālāk uz Sibīriju. Taču K. Ulmaņa veselības stāvoklis strauji pasliktinājās, un viņš tika ievietots Krasnovodskas cietuma slimnīcā. Tur 1942. gada 20. septembrī prezidents nomira.
Kārļa Ulmaņa iespējamā atdusas vieta varētu būt apmēram trīs hektārus lielie pilsētas Vecie kapi. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vairākas Latvijas vēsturnieku un arheologu ekspedīcijas nesekmīgi, iesaistoties arī dažiem politiķiem, ir mēģinājušas atrast precīzu vietu, kur K. Ulmanis varētu būt apglabāts. Pēc viena no tādiem mēģinājumiem, piemēram, Joahims Zīgerists pat apgalvoja, ka uzdevums jau praktiski ir izpildīts, taču tā, protams, nebija patiesība. Tiesa, ekspedīciju laikā vēl izdevās atrast cilvēkus, kuru piederīgie pat bija redzējuši K. Ulmani un norādīja uz vietu, kur prezidents varētu būt apglabāts. Šādas liecības sniedzis arī bijušais NKVD operatīvais pilnvarotais Nikolajs Meļņiks. Visi kā viens norādīja vietu, kur Vecajos kapos apbedīti cietumā mirušie ieslodzītie. Taču neviena no ekspedīcijām tā arī nedeva skaidru atbildi, vai tiešām Kārlis Ulmanis ir apglabāts Krasnovodskas Vecajos kapos.
Tagad vietā, kur agrākajos gados notikuši meklējumi, ir palicis vienīgi rupjgraudainu smilšu lauks, aiz kura nelielā teritorijā plešas islāmticīgo un kazahu kapulauks. Pretējā pusē ir apbedījumi, kurus pārsvarā ieskauj musulmaņu tradīcijām raksturīgie metāla žogi. Taču šeit, kā sacīja Turkmenbaši pilsētas galva, nekādi izrakumi netiks pieļauti, jo to aizliedz vietējās tradīcijas, kas sakņojas ticībā Allāham. Turklāt viņš atgādināja, ka padomju laikos pie ēkas pilsētā, kurā pašlaik atrodas pasts, bijusi plāksnīte, ka šeit 1942. gada 20. septembrī miris Kārlis Ulmanis. Acīmredzot vissaprātīgākais, ko pašlaik var izdarīt, ir izveidot piemiņas zīmi bijušajam Latvijas prezidentam un uzstādīt to pilsētā, vietā, kas patiešām atbilstu Latvijas valstsvīra izcilajam devumam. Tāds piemineklis varētu atrasties Turkmenbaši pilsētas parkā.
Taču, kamēr tāda pieminekļa nav, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers Turkmenistānas vicepremjera–ārlietu ministra pavadībā ar kuģīti devās Kaspijas jūrā, lai nolaistu ūdenī piemiņas vainagu. Tādējādi prezidents, valsts 90. gadadienas gadā parādīja godu gan svešu varu iznīcinātajam Valsts prezidentam, gan tiem staļinisko represiju upuriem, kuru kapavietas nav zināmas.
Jau atvadoties no Turkmenistānas, prezidents uz jautājumu, ko viņam personīgi nozīmē tālās Turkmenbaši apmeklējums, atbildēja: "Mūsu ceturtā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa pēdējie dzīves gadi ir simboliski traģiski mūsu tautai. Mēs nezinām, kur atrodas viņa kapavieta, bet, nolaižot jūrā piemiņas vainagu, mēs pieminējām arī citus represētos. Es esmu gandarīts, ka Turkmenistānas vadītāji un šīs pilsētas mērs ciena mūsu prezidenta piemiņu. Mēs vienojāmies, ka būs iespējams uzstādīt piemiņas zīmi pilsētā redzamā vietā, jo padomju laikos, lai cik paradoksāli tas būtu, pilsētā pie kādas ēkas ir bijusi zīme, ka šeit, Krasnovodskā, savu dzīvi ir beidzis Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Mums piemiņa ir jāatjauno, un ir pretimnākšana no vietējās varas puses. Viņi ciena mūsu simbolus un mūsu vēlmi tos pieminēt un no savas puses to visādi atbalstīs."
