Drošības policija aiztur un nopratina tos, kuri publiski apšaubījuši un jokojuši par lata stabilitāti. Pirmie "iekrituši" augstskolas lektors un mūziķis
Laikrakstā ''Ventas Balss'' publicētie izteikumi diskusijas laikā par šā brīža ekonomisko situāciju valstī Ventspils augstskolas lektoru Dmitriju Smirnovu noveda līdz īslaicīgās aizturēšanas izolatoram. Vakar gan drošības policija pēc 48 stundu turēšanas izolatorā viņu atbrīvoja.
Drošības policija šonedēļ pratinājusi arī grupas "Putnu balle" un partijas LPP/"LC" biedra kandidātu Valteru Frīdenbergu saistībā ar izteikumiem par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli. V. Frīdenbergs par to izteicies ''Putnu balles'' koncerta laikā Jelgavā 9. novembrī. Iepriekš izskanēja, ka koncertā pausti publiski aicinājumi ņemt ārā no ''Parex bankas'' un Latvijas Krājbankas savus iekrājumus, bet pats V. Frīdenbergs aģentūrai BNS notikušo traktēja citādi. Viņš koncertā vienkārši paudis joku – ja nu kāds grib skriet un ņemt ārā naudu no bankām, tad vismaz lai sagaida koncerta beigas.
"Cik es runāju ar cilvēkiem no zāles, viņi to bija sapratuši kā joku, bet acīmredzot ir cilvēki, kas jokus nesaprot," teica mūziķis, kuru pratinājuši drošības policijas darbinieki un kurš pagaidām nav aizturēts.
''Problēmas ASV ir sīkums salīdzinājumā ar to, kas sagaida mūs. (..) Eiropas Savienības problēmas tikai tagad sāksies, un mums būs varbūt 10 vai 20 reižu dziļāka krīze nekā ASV, '' avīzes rīkotajā diskusijā izteicās Ventspils augstskolas lektors. Viņš domā, ka ''vienīgais, ko varu ieteikt: pirmkārt, neglabāt naudu bankās, otrkārt, neglabāt naudu latos, jo tagad tas ir ļoti bīstami''. D. Smirnovs iesaka latus pārvērst ASV dolāros, jo ''eiro ir mākslīga valūta, un tas, ko eiro sasniedz gada laikā, vienā mēnesī var zust''. Diskusija, kurā piedalījās arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, Ventspils augstskolas rektors Jānis Vucāns un autobusu uzņēmuma SIA ''M & D'' īpašnieks, ''Ventspils Balsī'' publicēta 2. oktobrī. Pēc pusotra mēneša – 19. novembrī drošības policija D. Smirnovu aizturēja uz 48 stundām un vakar piemēroja ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli – sūtījumu saņemšanas adreses paziņošanu un aizliegumu izbraukt no valsts.
Aizturēšana – cik pamatota un likumīga?
Diemžēl vakar līdz pēcpusdienai neizdevās uzzināt, uz kāda pamata lektors aizturēts. Aizturēšanas nosacījumi paredz četrus gadījumus (sk. uzziņu), un grūti saprotams, kā kaut vienu no tiem var piemērot attiecībā uz pusotru mēnesi vecu publikāciju. ''Ventas Balss'' galvenā redaktore Gundega Mertele sacīja, ka kratīšana redakcijā nav notikusi un nekādi ''lietiskie pierādījumi'' nav izņemti, kā arī neviens no redakcijas darbiniekiem nav norādījis uz lektoru kā ''noziedzīgā nodarījuma izdarītāju''.
''Es domāju, ka lektora aizturēšana uz 48 stundām bijusi ne tikai apšaubāmi likumīga, bet arī ka tās vienīgais mērķis bija paša Smirnova, kā arī citu iebiedēšana. Un tas ir bīstams simptoms, ja drošības policija kļūst par represīvu iestādi,'' uzskata kāds jurists, kurš savu vārdu nevēlējās afišēt. Ierosināts kriminālprocess ''par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli''. Jurists uzskata, ka tas ir deklaratīvs pants, kuru šinī gadījumā pierādīt faktiski nav iespējams, jo jābūt nozieguma subjektīvajai pusei, ko ietver formulējums ''apzināti nepatiesu datu''. Ironizējot viņš iztēlojās, kādai vajadzētu izskatīties lektora vainas atzīšanai. ''Liecībām būtu jāizskatās apmēram šādi: ''Man bija pilnīgi droša informācija, ka lats ir nesatricināms un tā devalvācija ne kādos apstākļos nav iespējama. Neraugoties uz to, ar nolūku destabilizēt Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli un vēlēdamies šādu seku iestāšanos, intervijā paudu apzināti melīgus, pilnīgi nepamatotus izteikumus par Latvijas stabilo finanšu sistēmu. Savas kaitnieciskās darbības nožēloju.'' Kaut kādas līdzīgas ''atzīšanās'' Staļina laikā sniedza ''trockisti'', ''imperiālisma spiegi'' un citi ''tautas ienaidnieki'', kuri bija gatavi parakstīt, ka gatavojušies visabsurdākajām diversijām.''
G. Mertena sacīja, ka ''Smirnovs ar laikraksta starpniecību diskusijā, kurā piedalījās vairāki dalībnieki un runāja par dažādām tēmām, pauda savu viedokli. Katram cilvēkam ir tiesības to darīt. Smirnovs nekādā ziņā nav pārkāpis likumu, jo viņš ieteicis cilvēkiem rīkoties un aizsargāt savu naudu ar, viņaprāt, vislabākajām metodēm. Tā ir ieteikuma forma. Smirnova aizturēšanu vērtēju kā rupju vārda brīvības ierobežošanu. Mūsu lasītāji to vērtē kā atgriešanos Staļina laikos. Kas tā par banku sistēmu, ko var iedragāt ar diviem Smirnova teikumiem un vienas reģionālās avīzes viena numura sitienu? Mušas vērta.'' Laikraksta redaktore pastāstīja, ka vakar visu dienu saņēmusi daudzus telefona zvanus ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstu žurnālistiem, kuri bija izbrīnīti par to, ka Latvijā sāk atgriezties cenzūra, par ko liek cietumā.
Kam cietums, kam ''personas viedoklis''
Divi minētie gadījumi nav vienīgie, kad publiski izskanējuši draudi par lata iespējamo devalvāciju. Tautas partijas biedra kartes nr. 001 īpašnieks Gundars Bērziņš (bijušais finanšu ministrs!) pirms referenduma par vēlētāju tiesībām atsaukt Saeimu nobalsošanas gadījumā draudēja ne tikai ar ''krieviem'', bet arī ar lata devalvāciju: ''Referenduma pozitīva iznākuma gadījumā lata devalvācijas riski būtiski palielināsies. Es uzskatu, ka 18 mēnešu laikā plus seši mēneši lata devalvācija par 20 – 25% var kļūt neizbēgama.'' Toreiz drošības policija šādus izteikumus vērtēja kā ''personas viedokli'', nevis apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu par valsts finanšu sistēmas stāvokli, tāpēc kriminālprocesu par G. Bērziņa izteikumiem drošības policija neierosināja.
***
Ekspertu viedokļi
Kārlis Streips, mediju eksperts, komunikācijas zinātņu lektors: "Avīzes, kas specializējas finanšu jautājumos, bieži raksta, kā cilvēkiem būtu jārīkojas ar savu naudu, īpašumiem. Tāpēc man liekas, ka šajā gadījumā tas atbilst vārda brīvības ierobežošanai. Jau vairākkārt esmu par to rakstījis un nesaprotu, kāpēc tieši runas par lata devalvāciju izraisa krimināllietu ierosināšanu. Es domāju, tas ir pārspīlēti."
Aivars Endziņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tiesību doktors: "Lai izvērtētu situācijas likumību, ir jāzina sarunas un rakstītā saturs. To nevar tik viegli izvērtēt. Ja teiktais bija vērsts, lai destabilizētu valsts monetāro un finanšu sistēmu, tad kriminālatbildība draud, jo ne velti šis likums ir tapis. Vārda brīvība pastāv, bet Satversmē ir iekļauts arī 116. pants, kas nosaka, kādos gadījumos paredzētās tiesības tiek ierobežotas, lai pasargātu valsts drošību."
Ilma Čepāne, bijusī Satversmes tiesas tiesnese: "Ņemot vērā Satversmes 116. pantu, jāizvērtē, kādu mērķu vadīts cilvēks izteicis šo viedokli. Bet no otras puses, šādi brīdinoši izteikumi ir atraduši auglīgu augsni, jo cilvēki gadiem ilgi ir mānīti un vairs netic valsts augstākajām amatpersonām, bet tic cilvēkiem no akadēmiskās vides. Tas pierādījās kaut vai gadījumā ar "Parex banku", kuras situācija tika slēpta arī no parlamenta. Bet par to, vai valsts rīkojusies pareizi, aizturot lektoru, varēs lemt tikai tiesa, bet ne es, žurnālisti vai lasītāji."
Laura Brance, Tiesībsarga biroja sabiedrisko attiecību speciāliste: "Ikvienam iedzīvotājam jāuzņemas atbildība par publiskajā telpā paustajiem viedokļiem. Par noteiktām darbībām paredzēta kriminālatbildība, tostarp arī par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli. Gadījumos, kad radušās aizdomas par likumpārkāpumu, attiecīgo institūciju kompetencē ir izmeklēt notikušo."
KRISTĪNE AĻEHNO
***
Uzziņa
Latvijas Kriminālprocesa 264. pants
Aizturēšanas nosacījumi:
(1) Personu var aizturēt tikai tad, ja ir pamats pieņēmumam par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru var piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, un ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:
1) persona pārsteigta tieši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, tūlīt pēc tam vai arī bēgot no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas;
2) uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais vai cita persona, kura redzējusi notikumu vai citādā veidā tieši ieguvusi šādu informāciju;
3) pie personas pašas vai tās lietošanā esošajās telpās vai citos objektos atrastas acīm redzamas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pēdas;
4) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā atrastas šīs personas atstātas pēdas.
