Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdē tika izskatīts ziņojums par stāvokli pamattiesību jomā Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ziņojums ir Latvijai nelabvēlīgs, un mūsu valsts eiroparlamentārieši to aicina noraidīt.
Par ziņojuma toni daiļrunīgi liecina jau fakts, ka to sastādījis viens no Itālijas komunistiskās partijas līderiem – eiroparlamentārietis Džusto Kataņja. Piebildīšu, ka šo mūsu valstij nelabvēlīgo ziņojumu Eiroparlamenta debatēs kvēli aizstāvēja Latvijas pārstāve Tatjana Ždanoka, tomēr viņas radikālākie priekšlikumi, kas klaji vērsti pret Latviju, ziņojuma tekstā tomēr netika iekļauti.
Ziņojumā ir trīs Latvijai klaji nelabvēlīgi punkti. Pirmkārt, kā āža kāja izlien centieni vienādot pilsoņu un nepilsoņu tiesības, un tas acīmredzot jāvērtē kontekstā ar Eiropas Padomes institūciju un dažādu starptautisko organizāciju arvien pieaugošo spiedienu un "ieteikumiem" Latvijas nepilsoņiem piešķirt pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu tiesības. Ziņojumā uzsvērts, ka "bezvalstnieki, kas dalībvalstīs dzīvo pastāvīgi, Eiropas Savienībā ir īpašā stāvoklī", jo "dažās dalībvalstīs viņiem ir izvirzītas prasības, kas nav pamatotas vai patiešām nepieciešamas, un tas viņus diskriminē salīdzinājumā ar mažoritārās grupas pilsoņiem". Turpat izteikts pamudinājums valstīm, kas 90. gados atguvušas vai ieguvušas neatkarību, "pret visām personām, kuras dzīvojušas šo valstu teritorijā" pirms neatkarības atgūšanas vai iegūšanas (proti, Latvijas gadījumā – pret nepilsoņiem), "izturēties bez jebkādas diskriminācijas".
Tomēr ziņojuma tekstā neviena no šīm valstīm vārdā netika nosaukta, un T. Ždanoka debatēs uzstāja, ka vajadzētu "šīs valstis saukt vārdā un kaunināt", jo "eiropiešiem jāzina, kuras tās ir". "Latvijā ir ap 35 000 nepilsoņu, kuriem liegtas tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās", bet "šis fakts nav minēts ziņojumā," sūkstījās deputāte. Pēc viņas teiktā, vēlēšanu tiesību piešķiršana nepilsoņiem "stiprinās viņu iesaistīšanos sabiedrības dzīvē".
Vēl viens no punktiem paredz arī Eiropas Savienības dalībvalstīs veikt cilvēktiesību monitoringu. Latviešu deputātu iebildumus raisījusi arī prasība, lai Eiropas Savienībā cilvēktiesību jautājumos tiktu izstrādāta vienota likumdošana. Četri Latvijas deputāti no Nāciju Eiropas grupas – Inese Vaidere, Ģirts Valdis Kristovskis (Pilsoniskā savienība), Roberts Zīle ("TB"/LNNK) un Guntars Krasts, kurš šobrīd ir bezpartijiskais, iesnieguši priekšlikumu veikt 15 grozījumus Dž. Kataņjas ziņojumā. Tos atbalsta arī Latvijas Ārlietu ministrija.
Eiroparlamenta debatēs uzstājās Inese Vaidere, kas Dž. Kataņjas ziņojumu novērtēja kā "vienpusīgu un nelīdzsvarotu", tādu, kas "rada iespaidu, ka situācija pamattiesību jomā Eiropas Savienībā ir ļoti slikta. Tas acīmredzami ir pārspīlējums", teica EP deputāte. Runājot par cilvēktiesību situāciju Latvijā, I. Vaidere uzsvēra, ka ziņojumā esot nepatiesi norādīts, ka Austrumeiropas dalībvalstīs esot mazs imigrantu skaits. "Pirms Latvijas okupācijas latviešu īpatsvars Latvijā bija apmēram 80 procenti, bet krievu – astoņi procenti. Bet 90. gadu sākumā, padomju okupācijai beidzoties, mūsu valstī bija vairs tikai 51 procents latviešu, savukārt liela daļa pārējo kā Latvijas rusifikācijas tiešas sekas ir tā dēvētie krievvalodīgie imigranti. Tiem, kuri nevēlas integrēties un saņemt pilsonību, nedrīkst piešķirt politiskas tiesības vēlēt," skaidroja Latvijas eiroparlamentāriete.
Viņa arī kritizēja ieteikumu katras nacionālās minoritātes pārstāvjiem nodrošināt tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā, jo tas ir pretrunā ar pamattautas tiesībām savā valstī runāt valsts valodā. "Ja tiktu pieņemts šis ziņojums, tad tūlīt pat var nākties izstrādāt citu Eiropas Parlamenta ziņojumu – par latviešu tautas un valsts valodas aizsardzību Latvijā," uzskata I. Vaidere. Debatēs ziņojumu kritizēja arī citu valstu eiroparlamentārieši, uzsverot, ka tajā esot "maz faktu, bet daudz ilūziju", un aicināja pārrakstīt, "lai būtu skaidri redzams, kāda cilvēktiesību situācija ES bija 2004. gadā un kāda ir 2008. gada nogalē". Ziņojumu slavēja kreisi noskaņotie deputāti un tie, kuri vairāk pauda satraukumu par seksuālo minoritāšu tiesībām. To, vai izdosies panākt Dž. Katanjas ziņojuma noraidīšanu vai Latvijai nepieņemamu punktu izslēgšanu no ziņojuma, ietekmēs citu frakciju – EP Eiropas Tautas partiju grupas un EP Liberāļu grupas – pozīcija, uzskata Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas preses administratore Aija Dulevska.
Zīmīgi, ka šis ziņojums, kurā var saskatīt arī Krievijas ietekmi, Eiropas Parlamentā ilgāku laiku ticis slēpts. Lai gan par priekšlikumu iesniegšanas termiņu bija noteikts 10. decembris, EP politiskās grupas to saņēmušas tikai 12. decembrī. Tas raisījis nopietnus iebildumus, un pēc deputātu uzstājīga pieprasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz janvārim.
