Krievijas Valsts dome pavasarī pošas skatīt likumprojektu, kas pasludinās, ka Krievijai ''tuvējās pierobežas'' valstīs dzīvojošie ''neonacisti'' un ''vēsturnieki revizionisti'' pielīdzināmi teroristiem, kuru ierašanās Krievijā nav pieļaujama.
Darba grupa likumprojekta ar provizorisku nosaukumu ''Par Krievijas Federācijas pasākumiem pretdarbībai mēģinājumiem reabilitēt nacismu, nacistiskos noziedzniekus un viņu atbalstītājus jaunajās neatkarīgajās valstīs – bijušajās PSRS republikās'' sagatavošanai Krievijas Valsts domes NVS lietu komitejā izveidota pagājušā gada beigās. ''Noziedznieku heroizācija valsts līmenī, nacistiskās ideoloģijas pacelšana līdz valsts politikas rangam, kā tas notiek Ukrainā un Baltijas valstīs, izraisa niknus sabiedrības protestus,'' likumprojekta nepieciešamību aģentūrai ''RIA Novosti'' pamatoja viens no darba grupas līderiem, NVS valstu institūta direktors Konstantins Zatuļins. Pēc viņa sacītā, dokumentam pienāktos kļūt par tiesisku pamatu, kas ''apturēs mēģinājumus apšaubīt padomju tautas uzvaru pār hitlerisko Vāciju un pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus''.
Darba grupā ietilpst Valsts domes deputāts un kazaku kustības aktīvists Viktors Vodolackis, Kremlim tuvais politologs Modests Koļerovs (pagājušā gada martā viesojās Rīgā), atvaļinātais ģenerālmajors, Nacionālās un starptautiskās drošības fonda prezidents Leonids Šeršņevs, kā arī vēl citi ''eksperti un juristi'', tostarp no Latvijas izraidītais krievu skolu aizstāvības ''štāba'' aktīvists Aleksandrs Kazakovs. Kā pēdējais izteicies Latvijas krievvalodīgajā presē, neesot izslēgts, ka darba grupā iekļaušot arī kādu no Latvijas ''tiesību aizstāvības un antifašistisko organizāciju'' pārstāvjiem. Jāatgādina, ka Latvijā dzimušo Krievijas pilsoni Kazakovu no Latvijas patrieca 2004. gada septembrī, jo drošības policija atzina viņu par personu, kas apdraud Latvijas drošību. Šobrīd ''štābists'' mājo Maskavā un tur nodibinājis un vada institūciju ar grotesku nosaukumu: ''P. Stolipina vārdā nosauktais liberāli konservatīvās politikas centrs ''Dižā Krievija''''. Nesen Kazakovs izdevis arī brošūru ''Kadri nākotnei. Jaunatnes organizācijas kā partijas ''Vienotā Krievija'' kadru rezerve''.
Presē Kazakovs klāstījis, ka nacisti esot sākuši aktivizēties ne tikai bijušās PSRS vietā tapušajās valstīs, bet arī Austrumeiropā un pat Rietumeiropā, tāpēc jādara viss, lai pret ''neonacistu organizācijām, bijušos nacistiskās Vācijas karavīrus un virsniekus apvienojošām veterānu organizācijām'', kā arī tām organizācijām un personām, kas iepriekšminētās morāli un materiāli atbalsta, vērstos ar ''konkrētiem pasākumiem''. Proti, vispirms jau aizliedzot attiecīgām personām iebraukt Krievijā, kur tās tikšot pasludinātas ārpus likuma. Attiecīgo organizāciju un indivīdu saraksti, kā var noprast, jau tiek gatavoti. Arī ārvalstu uzņēmējiem, par kuriem attiecīgie orgāni noskaidrošot, ka tie saistīti ''ar neonacistiem, nacistiem un pseidovēsturniekiem'', darbība Krievijā tikšot liegta. Represijas tāpat vērsīsies pret Krievijas uzņēmumiem, kas mēģinās sadarboties ar nežēlastībā kritušajām firmām. Konstantins Zatuļins izteicies, ka esot nepieciešams īpašs sabiedrisks valstisks orgāns, tāds kā ''pastāvīgi funkcionējošs tribunāls'', kurš tad izlemtu, vai attiecīgo struktūru un personību rīcība jāizskata šā likuma ietvaros.
''Pseidovēsturnieku'' kārtā Kazakovs un viņa domubiedri ieskaitījuši visus latviešu vēsturniekus, kam biežāk vai retāk izdodas pastrādāt Krievijas arhīvos. Raugi, viņi tur ''izmanto mūsu labsirdību un atvērtību'', lai ''izrautu'' atsevišķu dokumentu fragmentus, kurus pēc tam lieto, lai ''ņirgātos par cīnītājiem pret fašismu, saucot tos par kaujiniekiem, okupantiem un neliešiem''. ''Daži vēsturnieki gājuši vēl tālāk – viņi Krievijas centrālajos arhīvos vāc materiālus, lai nodotu tos īpašajai komisijai ''padomju okupācijas nodarīto zaudējumu'' uzskaitei!'' sašutis saka Kazakovs. Šī pati komisija pēc tam gatavojoties uzrādīt rēķinu Krievijai! Tas esot absurds, kam laiks darīt galu! Lai ''ņirgāšanos'' izbeigtu, attiecīgajiem vēsturniekiem, pēc gatavotā likumprojekta, vajadzētu aizliegt iebraukt Krievijā un, protams, strādāt arī tās arhīvos.
Tiek apgalvots, ka likumprojekta pieņemšana varētu notikt vēl Valsts domes pavasara sesijas laikā martā vai aprīlī. Internetā pārskatot paskopās Krievijas plašsaziņu līdzekļu ziņas par gatavoto likumprojektu, paliek iespaids, ka tas tomēr nav Maskavas prioritāšu skaitā un Kazakovs paspilgtinājis detaļas, lai izdabātu maizestēviem un savai auditorijai Latvijā. Vismaz patlaban Krievijā tā nav aktualitāte, taču nav arī šaubu, ka pasākuma ideoloģiskie iecerētāji sarosīsies, tuvojoties ''leģionāru sanākšanai'' Latvijā, tas ir, 16. martam.
***
Viedokļi
Aivars Stranga, LU vēstures profesors: "Politiski tas būtu odiozs, skandalozs lēmums, tiesa, atbilstošs Krievijas arvien spēcīgākajai evolūcijai uz ksenofobisku un autokrātisku valsti. Apkarot brīvu domu un akadēmiskas diskusijas ar likumiem, kuri tās pielīdzina terorismam, tas būs kaut kas nedzirdēts pasaules mērogā un vēl vairāk izolēs oficiālos Krievijas vēsturniekus no brīvās pasaules brīvām akadēmiskām diskusijām. Man grūti iedomāties, ko var darīt ar ''vēsturniekiem teroristiem''. Cerams, ne taču uzreiz iznīcināt. Taču Krievijas arhīvi kļūs vēl nepieejamāki kā līdz šim. Bet īstu starptautisku atzinību taču bauda tikai tie Krievijas vēsturnieki, piemēram, Natālija Ļebedeva vai Mihails Meltuhovs, kuri paši ir''revizionisti'' vārda vislabākajā nozīmē."
Ritvars Jansons, vēsturnieks: "Ja tādas normas pieņems attieksmē uz Baltijas vēsturniekiem, tad skaidrs, ka ar Krieviju nav iespējama nekāda zinātniska sadarbība humanitārajās zinātnēs. Ja vienas valsts vēsturnieki darbojas brīvi, bet otra valsts tiem liedz to darīt un savukārt cenzē savus zinātniekus, tad tā ir totāla kontrole – viena no totalitāra režīma pazīmēm."
Latvijas Ārlietu ministrijas viedoklis:
"Krievijas Valsts domes NVS lietu komitejā piesauktā nelielās interesentu grupas iniciētā likumprojekta mērķis ir neizprotams. Jebkurā valstī tāda likuma pieņemšana, kurš balstīts uz izskanējušām vadlīnijām un apsvērumiem, būtu pretrunā ar vārda brīvību un viedokļu plurālismu, kas ir svarīgi demokrātiskas valsts pastāvēšanas principi. Krievija ir Eiropas Padomes un EDSO dalībvalsts, un tā ir apņēmusies ievērot attiecīgās saistības.
Ņemot vērā starptautiski atzītās valstu un indivīdu tiesības un brīvības, tiek veidotas arī Latvijas un Krievijas attiecības, kurās pēdējo gadu laikā vērojama pozitīva virzība. Tajā skaitā pagājušā gada pavasarī notika abu valstu vēsturnieku tikšanās ar mērķi vienoties par kopējiem turpmākās sadarbības virzieniem. Ja šāds likumprojekts tiks pieņemts un tas attieksies uz Latvijas iedzīvotājiem, tas nonāks pretrunā ar vairākām svarīgām Latvijas un Krievijas turpmākās sadarbības iestrādēm."
