Sorosa fonda Latvijā veiktais pētījums vidusskolu 12. klašu audzēkņu vidū uzrāda sliktas vēstures faktu zināšanas gan latviešu, gan krievvalodīgajās skolās.
Satraucošas ir pētījuma atklātās abu grupu uzskatu atšķirības Latvijas 20. gadsimta vēsturē svarīgajos mezglupunktos, kaut fonda pārstāvji apgalvo, ka tās nevajadzētu pārspīlēt.
Anketējot 400 skolēnus no latviešu un krievvalodīgo vidusskolu 12. klasēm, pārsvarā Rīgā, pētījuma autori bija izvirzījuši mērķi noskaidrot, kā dažādām etnolingvistiskām grupām piederošie jaunieši izjūt vēsturi, vai domstarbības vēstures jomā tiešām ir problēma. ''Mēs redzam, ka dažos fundamentālos jautājumos, piemēram, par 1940. gada okupācijas faktu, nav vienprātīgas atbildes. Manuprāt, tā ir problēma. Toties kopsaucējs ir vērojams par Latvijas valsts dibināšanu,'' ievadā bilda Sorosa fonda izpilddirektors Andris Aukmanis.
Pētījuma galvenā autora, politologa un biedrības ''EuroCivitas'' direktora Viktora Makarova ieskatā aptauja parādījusi ne tik daudz skatu uz vēstures notikumiem, cik grupu identitātes apziņu un etniskos stereotipus. Piemēram, puse latviešu un divas trešdaļas krievvalodīgo skolēnu atzinās, ka viņu nostāju ietekmējuši ar skolu reformu saistītie 2004. gada notikumi. Interesanti, ka sadaļā par neatkarības atjaunošanas laiku trešdaļa respondentu gan latviešu, gan krievu skolās pauduši uzskatu, ka 1991. gada marta referendumā par neatkarību balsojuši tikai latvieši. Tāpat atšķiras nākotnes redzējums, kādu Latviju 12. klašu skolēni vēlētos. Vairākums latviešu ir par ''latvisku Latviju'', bet 79% krievu ir par multikulturālu valsti.
Būtiska atšķirība parādās atbildēs par 1940. gada 17. jūniju. 54% latviešu skolu audzēkņu atbildēja, ka šajā dienā PSRS okupēja Latviju. Krievvalodīgajās skolās tādu atbildi sniedza 29%.
Pārsteidzoši, ka vienlīdz neskaidrs abās aptaujāto grupās ir priekšstats par 1949. gada 25. martu. Vidēji tikai katrs trešais skolēns atbildēja, ka tā ir deportāciju diena. Daļa izvēlējās atbilžu variantus, ka tad notikusi Jaltas konference vai miris Staļins.
Tāpat katastrofāla ir Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētāja Konstantīna Čakstes atpazīstamība. 40% šķita, ka viņš bijis Latvijas PSR Augstākās padomes priekšsēdētājs; 20% – ka Latvijas ārlietu ministrs un tikai 20% viņa vārdu saistīja ar pretošanās kustību. Par laimi, abās etnolingvistiskajās grupās aptaujātie praktiski 100% pareizi atbildēja uz jautājumu, kas ir 1918. gada 18. novembris. Attieksme pret 18. novembri ir pozitīva 98% gadījumu latviešu skolās un 79% krievu skolās. Uz jautājumu ''Kas ir Lāčplēša diena?'' latviešu skolās gan pareizi atbildēja 72%, bet krievu – 33%. Pirmskara Latvijas laiku pozitīvi vērtē 61% latviešu un 36% cittautiešu. Vairākumam krievvalodīgo par šo laiku nav īsti ne laba, ne slikta viedokļa.
Kas attiecas uz 9. maija svinībām pie Uzvaras pieminekļa, tās pozitīvi vērtē 43% respondentu latviešu un 95% krievu skolās. 16. marta Leģiona piemiņas dienu 67% aptaujāto latviešu skolās vērtē pozitīvi, bet krievu skolās 79% negatīvi.
Jautāti, vai Krievijai būtu jāuzņemas atbildība par padomju laikā notikušajām represijām un deportācijām, 72% latviešu skolās atbildēja apstiprinoši. Krievu skolās šis procents ir 23%. Fonda pētnieki te saskata interesantu tendenci – katra grupa vēlas novelt atbildību no sevis, tajā pašā laikā prasot to no citiem, jo tikai desmitā daļa latviešu uzskata, ka būtu jāuzņemas kāda atbildība par holokaustu Latvijā, bet krievu auditorijā atbildību no latviešiem par to būtu gatava prasīt gandrīz puse.
Skolotājs ir noteicošais
Interesi par Latvijas vēsturi kā mācību priekšmetu pauž 75% latviešu skolēnu un 44% krievu skolēnu. Izteikti pretējākas ir izpratnes par to, kurai vēsturei skolās vajadzētu atrasties centrālajā vietā. 42% latviešu skolu audzēkņu te nosauca Latvijas vēsturi, bet krievvalodīgo skolās tādu bija tikai 2%. Krievu skolās ''absolūtā topā'' ir pasaules vēsture – 72% to vēlētos redzēt kā galveno, bet 11% uzskata, ka galvenā vieta būtu jāatvēl Krievijas vēsturei, kamēr latviešu skolās tā nav atbildējis neviens.
''Katram bija savi ''zelta laiki'','' komentēja Viktors Makarovs, atklājot, ka krievu skolās padomju periodu par ''labajiem laikiem'' uzskata 62%. Latviešu skolās tāds ir diametrāli pretējās atbildes īpatsvars. Krasi atšķirīgs uzskats ir par sociālekonomiskajām izmaiņām kopš 1990. gada. Gandrīz 60% latviešu skolās domā, ka tās bijušas pozitīvas gan katram konkrēti, gan ģimenei, kamēr krievvalodīgo gadījumā tādu atbilžu nav ne 20%. Pēc Sorosa fonda pārstāvju domām, krievu skolēnu uzskatus bieži ietekmē tas, ka viņu vidū tikai viens no 10 nekādā veidā nav saskāries ar nepilsonības problēmu. Vairākumam aptaujāto krievvalodīgo vismaz kāds no vecākiem ir nepilsonis.
Par trauksmes signālu Izglītības ministrijai varētu uzskatīt faktu, ka vairākums krievu skolēnu neuzticas Latvijā izdotajām vēstures mācību grāmatām. Tikai 26% atbild, ka tās ir saprotamas un objektīvas. Tādā situācija lielākā nozīme ir skolotāja pozīcijai. Pārdomas rada aptaujāto vairākuma atzinums, ka viņu un skolotāju viedokļi sakrīt. ''Izskatās, ka lielāka ietekme vēstures mācīšanas procesā tomēr ir skolotājam, nevis mācību grāmatai,'' secināja Makarovs.
***
Vērtējums
Vērtējums Vācijas karaspēka ienākšanai 1941. gada jūnijā
Atbildes latviešu skolās:
Atbrīvoja Latviju – 8%
Okupēja Latvija – 45%
Gan atbrīvoja, gan okupēja – 42%
Atbildes krievu skolās
Atbrīvoja Latviju – 3%
Okupēja Latviju – 81%
Gan atbrīvoja, gan okupēja – 15%
Vērtējums PSRS karaspēka ienākšanai 1944./1945. gadā
Atbildes latviešu skolās
Atbrīvoja Latviju – 12%
Okupēja Latviju – 62%
Gan atbrīvoja, gan okupēja – 20%
Atbildes krievu skolās
Atbrīvoja Latviju – 65%
Okupēja Latviju – 5%
Gan atbrīvoja, gan okupēja – 25%
