Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 25. marta vakarā lauza šķēpus par totalitārā komunisma un nacisma vienotu politisko nosodījumu.
ES prezidējošās valsts Čehijas Eiropas lietu ministrs Aleksandrs Vondra debašu laikā uzsvēra, ka šogad daudzās Eiropas valstīs aprit 20 gadi kopš ''komunisma važu krišanas'', tāpēc vēstures atcere ir viena no Čehijas prezidentūras prioritātēm.
''Kā gan lai citādi definē režīmu, kas bija ārpolitiski agresīvs, sadarbojās ar citu totalitāru režīmu un bija iekšpolitiski naidīgs pret dažādiem sabiedrības slāņiem un nācijām?'' debatēs vaicāja Latvijas deputāts Rihards Pīks. Baltijas Eiropas interešu grupas vadītājs brits Kristofers Bīzlijs debatēs precizēja, ka ''šovakar nerunājam par totalitārismu vispār, bet par Hitlera un Staļina kriminālajiem režīmiem''. Bīzlijs atzina, ka jāgodā gan staļinisma, gan nacisma upuri un šajā ziņā nedrīkst būt diskriminācijas. ''Mēs nekad nedrīkstam aizmirst mūsu vēsturisko sirdsapziņu, lai nākotnē Eiropa nekad atkal neciestu no staļinisma un nacisma murga,'' brīdināja Bīzlijs.
EP debatēs piedalījās ap 30 deputātiem no dažādām politiskajām grupām. Atšķirībā no labēji orientētajiem parlamenta komunisti un sociālisti, it īpaši no Spānijas, Grieķijas un Itālijas, no staļinisma un nacisma kopīga nosodījuma vairījās.
