Skaidrības, kāda būs pedagogu finansiālā nākotne, neesot, tāpēc savu algu skolotāja ironiski sauc par "ezīti miglā"
"Protams, ka iešu skolotāju gājienā. Kopā ar kolēģiem gribam parādīt, ka neesam cērpamas aitas," saka Rīgas 85. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Diana Daktere. Patlaban par vienu slodzi skolotāja ar 40 gadus ilgu darba pieredzi pelna amatalgu 350 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Ja algu samazinās par 20 procentiem, kā plāno valsts budžeta apcirpēji, "uz papīra" paliks vien 280 lati. Skolotāju arodbiedrība aprēķinājusi – šobrīd vispārizglītojošās skolas skolotājs par vienu kontaktstundu klasē nopelna 4,15 latus, pēc plānotā samazinājuma tie būs vien 3,27 lati. "Bet cik jāmaksā notāram par zīmoga uzspiešanu, cik jāsamaksā automehāniķim par pusstundas darbu?" retoriski vaicā D. Daktere.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība šodien organizē protesta gājienu, aicinot valdību atteikties no pedagogu algu samazināšanas par 20%. Gājienam pieteikti 4000 dalībnieku. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nevarēs ar protestētājiem tikties, jo šodien būs darba vizītē Igaunijā. Tāpēc vakar premjers bija uzaicinājis uz tikšanos pedagogu arodbiedrības vadību. V. Dombrovskis skolotāju pārstāvjiem izklāstīja izdevumu samazināšanas scenārijus, kā arī valsts ekonomikas stabilizācijas stratēģiju. Viņš nav solījis skolotāju algas neaiztikt, bet uzsvēris, ka izdevumu daļas samazināšana skars visas nozares, kā arī norādījis, ka konkrēti samazinājuma skaitļi būs zināmi tikai pēc tam, kad nozaru ministrijas būs iesniegušas savu redzējumu par strukturālām izmaiņām un iespējamiem izdevumu daļas ietaupījumiem. Ar protestētājiem pie Ministru kabineta tiksies finanšu ministrs Einars Repše.
Pasākums sāksies pulksten 14, pedagogi ies pa Tērbatas ielu līdz Rīgas apgabaltiesai un tad pa Brīvības ielu līdz Ministru kabinetam.
Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Krastiņš stāsta, ka arī gājiena noorganizēšana nav lēta – autobusu, kas atvedīs protestētājus, apmaksai vien tiks tērēti 16 000 latu.
Vai protestējot skolotāji nekavēs stundas? J. Krastiņš atbild, ka ne visiem skolotājiem ir stundas arī pēcpusdienā. Citi protestētāji samainīšoties ar kolēģiem, kuri gājienā nedosies.
Alga reiz jau sarukusi
Skaidrības, kāda tad būs pedagogu finansiālā nākotne, nav, tāpēc savu algu Rīgas 85. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Diana Daktere ironiski sauc par "ezīti miglā". Pedagogu vidū klīst dažādas baumas. Piemēram, runā, ka likumi tiks mainīti tā, lai skolotājiem šīsvasaras atvaļinājuma algu aprēķinātu nevis no pēdējo sešu mēnešu vidējās izpeļņas, bet tikai no jau samazinātās algas.
Runā, ka turpmāk skolotājiem vairs nemaksās par audzēkņu konsultēšanu ārpus stundām. "Tiek izmantots tas, ka skolotājs skolēnu, kas prasīs padomu, prom nedzīs, kaut arī viņa darbalaiks būs beidzies. Spekulē uz to, ka skolotājs nekad neliks ciest skolēnam," saka D. Daktere.
"Visi runā par skolotāja atalgojumu kā tādu – vidēji skolotājs nopelna ap 500 latiem, piemēram, janvārī saņēmu 473 latus un 82 santīmus uz papīra. Bet, lai to nopelnītu, skolotāji strādā vairāk par vienu slodzi. Tas ir ļoti nenormāli, tā nevajadzētu būt," uzsver D. Daktere. "Finanšu ministrs Repšes kungs izteicās, ka divas minimālās algas, ko saņem skolotāji par slodzi, ir liela alga. Pieņemsim, ka tā. Bet divas minimālās algas ir 360 lati. Mums pat tas nesanāk! Kaut agrāk Izglītības likumā bija teikts, ka pedagogu algas nedrīkst būt mazākas par divām minimālajām, tas nekad nav ticis ņemts vērā!
Es nekad neesmu jutusi, ka saņemtu par savu darbu atbilstošu atalgojumu. Alga nav atbilstoša atdevei, ar kādu strādāju, nav atbilstoša tam, cik ilgi gatavojos stundām un cik ilgi laboju darbus."
Gaidāms, ka vairs netiks apmaksātas ārpusstundu nodarbības un fakultatīvais darbs ar skolēniem, pulciņu vadīšana. Skolēniem var rasties lieks brīvais laiks, kas diez vai tiks pavadīts tik lietderīgi kā pulciņos. "Kas notiks ar skolēniem? Varbūt valdībai vieglāk vadīt mazizglītotus cilvēkus, vieglāk valdīt muļķu zemē," spriež D. Daktere, kura strādā tāpēc, ka viņai ļoti patīk šis darbs.
Skolotāji ir aizvainoti par politiķu attieksmi, atzīst D. Daktere. "Atvērt likumu, lai samazinātu algas pedagogiem, ir tik viegli, bet atvērt likumu, lai samazinātu algas deputātiem, izrādās gandrīz neiespējami. Mūsu algas nosaka likums, viņi saka, un viss. Tikko stundās pieminēju jēdzienu "nabadzīgie garā". Kas tie ir? Skolēni uzreiz atbild: "Tie, kuri sēž Saeimā!" Pat 7. klases skolēni to saprot. Saku, protams, ka uz pilnīgi visiem to nevar attiecināt.
Valdība visos laikos manipulē ar skolotāju godaprātu, nepārtraukti klauvējot pie viņu sirdsapziņas, atgādinot par skolotāja sūtību. Vai Saeimas deputātiem un valdībai pietiks godaprāta un sirdsapziņas samazināt savu atalgojumu līdz divām minimālajām algām valstī, atteikties no piemaksām, kompensācijām?"
Arodbiedrībā aprēķināts, ka vidēji viens skolotājs strādā 1,3 slodzes. Taču arodbiedrības ekonomiste Rasma Stabiņa norāda, ka, piemēram, laukos daudziem skolotājiem ir grūti savākt pat vienu pilnu slodzi.
"Taupīsim visi kopā!"
Šodien gājienā piedalīsies ne tikai vispārizglītojošo skolu skolotāji, bet arī bērnudārzos strādājošie, kur algu samazinājums vēl dramatiskāks. Tā Rīgas pirmsskolas iestādes "Ābecīte" pirmsskolas pedagoģe Līvija Baļčūna par pusotru slodzi pagājušā gada beigās nopelnīja 505 latus "uz rokas", bet jau janvārī viņa saņēma vien 385 latus. Pedagoģe rēķina: ja vēl samazinās algas, nopelnīs 290 latus.
"Ja noņems 20 procentus no algas, pedagogi būs izmisumā – alga taču vairs nesegs pat pamatvajadzības. Ar tiem 500 latiem varēju justies kā cilvēks. Nu vairs nekā. Nezinu, vai ar gājienu ko panāksim, taču gribam parādīt, ka tā vis nebūs – mums tik apgriež algu un mēs tik mājam ar galvu, sak, labi labi," uzskata L. Baļčūna.
Turklāt bērnudārzu vadītājiem tagad liegts ļaut darbiniekiem strādāt vairāk par vienu slodzi. "Padomju locekļi var skraidīt pa četrām padomēm, viņu darba laiku neviens neuzskaita, bet bērnudārzos tagad uzmanīs, vai sētnieks astoņas stundas stāv uz ielas, neļaus šo darbu apvienot ar dežuranta darbu," salīdzina L. Baļčūne.
Bērnudārzā strādājošos uztrauc arī runas, ka daļu pirmsskolas pedagogu varētu mēģināt piespiest strādāt it kā nepilnu slodzi, lai atalgojumu varētu samazināt vēl vairāk.
"Prasības pret mums ir tādas pašas kā vispārējo skolu pedagogiem, bet algas valsts nemaksā, tās palikušas pašvaldību ziņā," norāda L. Baļčūne. "Es saprotu, ka jātaupa, bet vai tad bērni un izglītība ir tieši tā joma, kurā jātaupa visvairāk? Pedagogiem mūždien pārmet, ka mūsu algas katru gadu pieaugušas, bet kā varēja nepieaugt, ja vēl 2000. gadā samaksa par vienu likmi bija pat zem 100 latiem! Ja salīdzinām pedagogu algas ar tautsaimniecībā un sabiedriskajā sektorā strādājošo algām, redzam, par cik zemākas tās vienmēr bijušas, redzam mūsu vietu."
Viena laba ziņa gan arī ir – vismaz Rīgas pedagogiem. Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde sacīja, ka pašvaldības budžetā nauda piemaksām ierēķināta. Plānots par kvalitāti piemaksāt 17 latus uz likmi. Piemaksu izmaksa aizkavējusies tāpēc, ka šā gada Rīgas budžets apstiprināts vien februārī. Taču skolotāji saņemšot neizmaksātās piemaksas arī par iepriekšējiem mēnešiem.
***
Uzziņa
Skolotāju algu vidējais pieaugums un plānotais kritums (par vienu likmi)
2007. g. 2008. g. (uz 01.09.); 2009. g. solītais (01.09.) ; 2009. g. pēc plānotā samazinājuma
285 lati; 345 lati; 415 lati; 275 lati
Skolotājas Dianas Dakteres amatalga par vienu likmi pirms nodokļu nomaksas
2008. g.; 2009. g.; 2009. g. pēc plānotā samazinājuma
344 lati; 350 lati; 280 lati
