Cenšas parādīt, cik laba Baltijas republikām bijusi dzīve PSRS
''Es uzskatu, ka Latvijas pilsonības piešķiršanas likumdošanā nav nekādas loģikas. Juridiskā līmenī tā atrodas vēl senākos laikos par seno Grieķiju. Tas ir alu laikmets. Tas, ka valsts ar tādu juridisko līmeni un likumdošanu nonākusi Eiropas Savienībā, ir kauns Eiropai!'' otrdien, uzrunājot krievvalodīgo publiku Rīgā, paziņoja Krievijas Valsts domes deputāts Vladimirs Medinskis.
Deputāts no partijas ''Vienotā Krievija'' Rīgā uzturējās kā viesis Krievijas producentu grupas ''Studija Trešā Roma'' uzņemtās filmas ''Baltija, kādas "okupācijas" stāsts'' pirmizrādē. To Pasaules tirdzniecības centra, agrākās Latvijas kompartijas centrālkomitejas ēkas zālē bija sagādājuši Latvijas krievvalodīgo sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Uzklausījis uz filmu sanākušās publikas žēlošanos par netaisnībām pilsonības un valodas jautājumos, kādas jāpārdzīvo Latvijā, Medinskis deva padomu visas savas rūpes uzticēt uz Eiropas Parlamentu (EP) no partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) kandidējošajam itāļu komunistam un eirodeputātam Džuljeto Kjezam. Arī šis vīrs bija vietējās pirmizrādes goda viesu pulkā. Valsts domes deputāts skaidroja – ja Kjezu ievēlēšot, viņš ''pastāstīs par alu laikmeta praksi, kas apkauno valsts sistēmu, ierobežojot lielas valsts iedzīvotāju daļas tiesības''. No Medinska puses tāpat izskanēja apgalvojums, ka Latvijas vara, īstenojot dažādus ierobežojumus, ''nošķir pašu aktīvāko un atbildīgāko iedzīvotāju daļu [no politiskās darbības] un noturas pie varas''. To pateicis, deputāts saminstinājās, sakot, ka Rīgā uzturoties filmas konsultanta statusā, tātad ne kā oficiāla, bet privāta persona un tāpēc atļāvies izteikties atklātāk.
Ar Krievijas Ārlietu ministrijas palīdzību uzņemtā filma pirmo reizi tika demonstrēta Maskavas telekanālā ''TVC'' 25. marta vakarā. Tās režisors ir Latviju apmelojošā ''Baltijas nacisma'' autors Boriss Čertkovs, kurš šoreiz centies parādīt, cik laba Baltijas republikām bijusi dzīve Padomju Savienībā, kā plaukusi ekonomika un kultūra un kāds sabrukums sācies pēc atdalīšanās no PSRS un iestāšanās ES. Filmā izmantoti arī komponista un Saeimas deputāta Raimonda Paula, ekonomistes Raitas Karnītes, ekspolitiķa Alfrēda Čepāņa, hokejista Helmūta Baldera, Saeimas deputāta Kārļa Leiškalna un Jūrmalas domes deputāta Jāņa Kuzina kritiskie izteikumi.
Krievvalodīgā publika piepildīja gandrīz visas Pasaules tirdzniecības centra zāles sēdvietas un filmu ''Baltija, kādas "okupācijas" stāsts'' uzņēma ar aplausiem. Vairākums sanākušo bija padomju nostalģijas mākti pensijas vecuma ļaudis. Kāda runātāja atklāti nožēloja, ka viņas 17 gadus vecā meita laikam esot vienīgā jauniete auditorijā.
Režisors Čertkovs uz pirmizrādi Rīgā ierasties nevarēja, jo vīza iebraukšanai Latvijā viņam atteikta. Laikrakstam ''Telegraf'' viņš klāstījis, ka Latvijas ''melnajā sarakstā'' droši vien nonācis pēc 2005. gada, kad uzņēma ''Baltijas nacismu''. Čertkovs atklāti paziņoja, ka abas filmas ir Krievijas varas institūciju pasūtījums: ''Es nekad neesmu slēpis, ka tas ir valsts pasūtījums.'' Tās mērķis: ''Pastāstīt, līdz kādai pakāpei Baltijas republikas Padomju Savienības sastāvā bija dotējamas. No ekonomiskā viedokļa tās savu pastāvēšanu neattaisnoja.'' Toreiz baltieši esot dzīvojuši no padomju dotācijām, tagad – no ES.
Pasākuma rīkotājiem gan izdevās saistīties ar Maskavā palikušo režisoru aptuveni 20 minūtes ilgā interneta sakaru seansā, tomēr izrādījās, ka auditorija nemaz nealkst apbērt viņu ar jautājumiem. Nesalīdzināmi lielāku uzmanību publika pievērsa Krievijas domes deputātam Medinskim un Kjezam, kuru klātesošie uztvēra kā ''laimes lāci'', kas atrisinās visas viņu problēmas Eiropas līmenī. Mudināti izteikties par filmu, klātesošie brīvo mikrofonu pārsvarā uztvēra kā iespēju pažēloties par ''netaisnībām'', ar kādām tiem jāsastopas Latvijā – ar ''fašisma atdzimšanu'', ''leģionāru maršiem'', ierobežojumiem nepilsoņiem, saukšanu par okupantiem un tamlīdzīgi. Par prieku publikai eirodeputāts Kjeza apsolīja, ka gādāšot, lai filmu parādītu Eiropas Parlamentā un pat Itālijā un Francijā. Viss, kas redzams filmā, Eiropai nemaz neesot zināms. Viņaprāt, ''acīmredzams ir fakts, ka šeit [Latvijā] tiek pārkāptas cilvēktiesības''.
Bet Krievijas domniekam Medinskim vairākkārt tika lūgts gādāt, lai taču Maskava beidzot noformulē savu politiku par tautiešu jautājumu Baltijā. Valsts domes pārstāvis atbildēja, ka filma ''Baltija, kādas "okupācijas" stāsts'' par to jau liecinot. Dīvaini izskanēja Medinska izteikums, ka vienīgais, ko viņš vēloties, ''lai šajā pasaulē vairs nebūtu tādu politiķu, kas mums liktu aizsargāt mūsu [Krievijas] pilsoņus tā, kā to piespieda darīt [Gruzijas prezidents] Saakašvili".
No vispārējā noskaņojuma nedaudz izkrita Latvijas Antifašistiskās komitejas pārstāvja Josifa Korena lūgums Medinskim palīdzēt iekļūt Krievijas arhīvos. Izrādās, ar to problēmas ir pat ''antifašistiem'', ne tikai par oficiālajiem sauktajiem latviešu vēsturniekiem. ''Šodien ir radusies situācija, ka nez kādēļ tiek ierobežota Latvijas iedzīvotāju pieeja Krievijas arhīviem. Tas, pirmkārt, dod pamatu mūsu oponentiem sacīt, ka Krievijai ir ko slēpt,'' pieklājīgi bilda Korens. Viesis no Maskavas, pazīstams arī kā vēsturiskas ievirzes grāmatu cikla ''Krievijas mīti'' autors, uz to atbildēja ar aicinājumu ''kopīgi padomāt par šo problēmu''.
