Policija 9. maijā aizturējusi 136 personas
9. maijs. Pusdesmit no rīta. Vecrīgā pie kāda kroga pulciņš ļaužu dzer un dzied padomju kara dziesmu "Katjuša" – pavadījumu spēlē tas pats akardeonists, kas 16. martā leģionāriem uzlaiž arī pa smeldzīgai latviešu melodijai... 11. novembra krastmalā plīvo Latvijas Republikas karogi. Uzvaras pieminekļa virzienā aizbrauc policijas mašīnas, vairākas no tām – restotiem logiem, domātas cilvēku savākšanai. Akmens tiltu no abiem galiem apsargā policisti, bet pa to plūst cilvēki ar ziediem un oranži melnajām Svētā Jura lentītēm – ar tām rotāta arī liela daļa automašīnu, kas virzās Pārdaugavas virzienā. Cilvēkus nevar saskaitīt – daudz. Uz ielām tirgo puķes – arī latvieši nav palaiduši garām iespēju piepelnīties. Tuvojoties Uzvaras parkam, veidojas sastrēgumi gan uz ceļiem, gan ietvēm. Runa ir ne par simtiem, bet par vairākiem tūkstošiem cilvēku. Iespējams, tik daudz cilvēku 9. maijā pie Uzvaras pieminekļa nav bijis nekad – dienas gaitā izskan skaitlis desmit tūkstoši un pat vairāk.
Te nav Latvijas
Pulkstenis ir desmit. Fašisma sagrāvei veltītais koncerts ir sācies. Uzbūvēta moderna estrāde un liels ekrāns. Fonā uz trijiem no 15 karoga mastiem, kuros savulaik plīvoja PSRS brālīgo republiku karogi, ir Latvijas Republikas karogi. Ja neskaita vienu uzrakstu "Latvia" uz treniņtērpa kādam puisim, tie ir vienīgie Latvijas valsts nacionālie simboli, kurus četru stundu laikā redzu pasākuma laikā. Protams, ja neskaita alus brūžu "Lāčplēsis" un "Aldaris" teltis, kurās privātfirmas tirgo ēdamo un dzeramo. Alkoholu nepārdod – tikai bezalkoholisko alu un kvasu. Kādi jau pa kluso kaut kur iešņabo, bet neuzkrītoši. Daudz "PCTVL", "Saskaņas centra" un Sociālistiskās partijas reklāmu. Gaisā baloni, kas slavina 9. maiju, – tie gan ik pa laikam lielajā vējā ar skaļu būkšķi pārplīst. Pasākums tiek vadīts krievu valodā, latviešu valoda atskan reti. Redzami Krievijas karogi un cilvēki Krievijas sporta treniņtērpos. Daži ģērbušies padomju laika desantnieku tērpos. Protams, ir sirmgalvji karavīru medaļotos tērpos.
Rubiks, Dolgopolovs, Pliners runā frāzēs, slavinot padomju lielo uzvaru un fašisma sagrāvi. Par Latvijas valsti un latviešiem neko sliktu nesaka.
Uzdarbojas nacionālisti
Īsi pirms vienpadsmitiem sarkano karogu ar sirpi un āmuru atritina nacionālboļševiks Lindermans. Pie viņa atskrien ar stekiem un vairogiem bruņojušies policisti, kas karogu atņem un aizved Lindermanu rakstīt protokolu. Citus cilvēkus ar tikai sarkaniem karogiem sākumā neaiztiek, taču pēc laiciņa arī šos karogus liek saritināt. Tomēr ik pa laikam sarkanie karogi te parādās, te pazūd. Daļa no policistiem ir krievvalodīgie, kas starp svinētājiem satiek paziņas un sveic viens otru svētkos. Policistu ir daudz, un viņi strādā profesionāli. Viņiem palīdz organizētāju nolīgtā apsardzes firma "Strong", ir arī brīvprātīgie, meitenes parkā vāc atkritumus un vēja nestās drazas. To nav daudz – vismaz dienas pusē svinētāji cenšas uzvesties kulturāli un tīrīgi. Ik pa laikam pasākuma vadītājs atgādina labi uzvesties: kā pieklājas kulturālajai un pareizticīgajai krievu tautai.
Pusdivos Uzvaras parkā partijas "Visu Latvijai!" vadītājs Imants Parādnieks aizrāda kādam par aizliegtās PSRS simbolikas lietošanu. Izraisās konflikts, pēc I. Parādnieka iniciatīvas tiek piesaistīta policija un abus aizved rakstīt paskaidrojumus. Tēvzemes nacionālo spēku savienības līderi Viktoru Birzi ar dzeloņstiepļu vainagu policisti aiztur jau Rīgas centrā pie Ulmaņa pieminekļa, līdz kurienei viņš paspējis noiet no Krievijas vēstniecības. Dažādās vietās pa ceļam uz Uzvaras parku aiztur lielāko daļu no aptuveni 30 nacionālistiem. Līdz Uzvaras piemineklim izdodas tikt aptuveni desmit nacionālistiem. Tā saucamajām Gardas meitenēm Lienei Apinei un Līgai Muzikantei izdodas pat pie Krievijas vēstnieka liktā vainaga nolikt baltas neļķes ar melnu lenti un savu laikrakstu "DDD". Pēc brīža gan "smalkā nelietība" tiek atklāta, meitenes nolamātas, neļķes un avīzes iemestas miskastē. Meitenes ar saviem pavadītājiem pēc tam netraucēti no Uzvaras parka izkļūst.
Svētki turpinās līdz vēlai naktij. Policija izglābj kādu dīķī iekritušu piedzērušos svinētāju. Nākamajā dienā uzzinu, ka policija par dažādiem pārkāpumiem aizturējusi 136 personas, kas, pēc policijas domām, esot daudz. Cilvēki aizturēti par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku prasībām, par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskā vietā, atrašanos reibuma stāvoklī, par publisko pasākumu norises kārtības pārkāpšanu, par taksofonu, telefona kabīņu un citu elektronisko sakaru un pasta iekārtu bojāšanu, kā arī par dzīvošana bez pases vai bez deklarētas dzīvesvietas.
Apspļauda Okupācijas muzeju
Pulkstenis ir pieci pievakarē. Sākas biedrības "Rodina" mītiņš uz Okupācijas muzeja kāpnēm, kaut arī pieteikts tikai gājiens uz Uzvaras parku un arī tas no Strēlnieku laukuma. Uz Okupācijas muzeja liela plakāta "4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības pasludināšanas diena" un norādes par 1940. – 1991. gada okupāciju fona meitenes tur plakātu krievu valodā "Krievi nepadodas", plīvo Krievijas un apustuļa Andreja baltais karogs ar zilām diagonālām svītrām, skan runas krievu valodā par krievu brīvību, tiesībām un "mūsu Rīgu". Ļaudis bravūrīgi pozē un fotografējas uz Krievijas karogu fona. Vairāk nekā 100 cilvēku sastājas kolonnā un aizmaršē uz Uzvaras parku.
Jau no paša rīta sajutu, ka šī nav mana diena un mana Rīga. Un ir milzīgs kauns par to, ka krievu nacionālistiem, šovinistiem un padomju laiku slavinātājiem atļāva dižoties Okupācijas muzeja pakājē.
***
viedoklis
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis: "Ļoti labi pasākuma laikā nostrādāja policisti. Mums bija ļoti labs kontakts ar pasākuma organizatoriem, kuri bija uztraukušies un gribēja, lai viss noritētu bez pārkāpumiem. Atļaut vai neatļaut šādus pasākumus – tas ir jālemj politiķiem. Manuprāt, tas varētu būt īsāks – bez publiska piknika Rīgas centrā."
