Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva pirmdien parakstītais rīkojumu, kas paredz īpašas prezidenta administrācijas komisijas izveidošanu, lai ''pretdarbotos mēģinājumiem falsificēt vēsturi Krievijas interesēm par sliktu'', var pilnībā izslēgt jebkādu baltiešu un Krievijas vēsturnieku sadarbību.
Spriežot pēc Krievijas masu informācijas līdzekļos ziņotā par šīs komisijas raksturu un dalībniekiem, tā nelīdzināsies ne Latvijas prezidenta Valda Zatlera paspārnē pastāvošajai starptautiskajai Latvijas Vēsturnieku komisijai, kas pastāv jau kopš 1998. gada, ne arī tai līdzīgām institūcijām Lietuvā un Igaunijā. Šīs komisijas uzdevums būs ''informācijas vākšana un analizēšana par vēsturisko faktu falsificēšanu ar mērķi mazināt Krievijas prestižu''. Baltijā valstiskā līmenī uzturēto vēsturnieku komisiju uzdevums ir akadēmiskā līmenī noskaidrot vēstures ''baltos plankumus'' un pretrunīgās lappuses, ieskaitot pašiem baltiešiem neērtās epizodes, taču Krievijas gadījumā ir runa par vēsturisko notikumu traktēšanu tikai un vienīgi Krievijai par labu. Par kopējo virzību liecina fakts, ka Medvedeva komisijas vadībā nebūs vēsturnieku. Institūcijas priekšgalā likts Krievijas prezidenta administrācijas šefs Sergejs Nariškins. Par komisijas paveikto viņš ziņos tieši Krievijas prezidentam. Nariškina vietnieki būs izglītības un zinātnes ministra vietnieks Īzaks Kaļina un Nariškina palīgs Igors Sirošs. Savukārt atbildīgā sekretāra amats uzticēts Krievijas prezidenta administrācijas Iekšpolitiskā departamenta priekšniekam Ivanam Demidovam. Kopumā komisijā būs 28 locekļi, kas absolūtā vairākumā pārstāvēs dažādas valdības iestādes un pat spēka struktūras: Ārlietu ministriju, Federālo drošības dienestu (FSB), Ārējo izlūkdienestu (SVR), Drošības padomi, Reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Sabiedrisko palātu, Valsts domi. Tie pārsvarā ir polittehnologi, juristi, militāristi un analītiķi.
Krievijas Arhīvu pārvaldei un Zinātņu akadēmijai atvēlēta vien margināla loma. Krievijas mediji atgādina, ka Medvedevs pirms 9. maija savā videoblogā internetā sūdzējies, ka ''vēstures falsifikācijas kļūst aizvien nesaudzīgākas, ļaunākas, agresīvākas'', un uzvēris: ''Mēs nevienam neļausim apšaubīt mūsu tautas varoņdarbu."
''Ceru, ka ne man, ne Latvijas Vēsturnieku komisijai nebūs darīšana ar šo komisiju,'' lūgts komentēt kaimiņvalstī notiekošo, atzīmēja Vēsturnieku komisijas loceklis un prezidenta Valda Zatlera padomnieks vēstures jautājumos Antonijs Zunda. Pēc profesora domām, šādas komisijas nodibināšana droši vien pilnībā pārvilks svītru sadarbībai starp Krievijas un baltiešu vēsturniekiem, kas līdz šim, kaut minimāli, taču pastāvēja. Tāds Kremļa solis faktiski padara neiespējamu arī jūlija sākumā paredzēto Latvijas vēsturnieku Zundas un profesora Ineša Feldmaņa līdzdalību Krievijas Zinātņu akadēmijas Vispārējās vēstures institūta Maskavā rīkotajā starptautiskajā konferencē, kas veltīta 70. gadadienai kopš Otrā pasaules kara sākuma. ''Agrāk es domāju, ka nekas tāds 21. gadsimtā vairs nav iespējams! Kādi vairs zinātnieku strīdi, ja jautājumus nostāda administratīvā, pat tiesu formā!'' sašutumu un pārsteigumu neslēpa Latvijas prezidenta padomnieks.
Medvedeva lēmums jāskata kontekstā ar Krievijas Valsts domes gatavošanos tuvākajā laikā skatīt likumprojektu, kas paredz kriminālatbildību par ''nacisma reabilitāciju'' un ''Otrā pasaules kara rezultātu pārskatīšanu''. Likuma ierosinātāji – valdošā partija ''Vienotā Krievija'' – atklāti deklarē, ka tam jāvēršas pret ''vēstures pārrakstīšanas mēģinājumiem'' Baltijā un Ukrainā. Likumam jāizslēdz arī iespēja kritizēt un izvērtēt sarkanās armijas un padomju drošības struktūru noziedzīgās darbības. Zunda norāda, ka tamlīdzīgu metožu lietošana liecina par Krievijas nespēju atspēkot to, ko visa pasaule jau zina par padomju totalitārā režīma noziegumiem un arī Baltijas valstu okupāciju: ''Tas rāda, ka vēsturniekiem argumentu nav un jāķeras pie citām metodēm.''
