Rīgas pilī pirmo reizi tikšanās ar nacionālās pretestības kustības cīnītājiem
Uz tikšanos ar prezidentu Valdi Zatleru Rīgas pilī bija uzaicināti 47 nacionālie partizāni, un tā ir pirmā reize, kad Latvijas prezidents rīko īpašu tikšanos ar nacionālās pretestības kustības cīnītājiem. "Jācer, ka šajā ziņā sākuši pūst pārmaiņu vēji un nacionālie partizāni valsts līmenī beidzot tiks novērtēti," teica Latvijas Nacionālo partizānu apvienības (LNPA) vadītājs Ojārs Stefans.
Tikšanās ar partizāniem ilga aptuveni stundu, un tā bija slēgta: žurnālisti zālē netika ielaisti. To uzzinot, O. Stefans par šo slepenības režīmu bija ārkārtīgi izbrīnījies. Rīgas pilī atrunājās – tāda esot pieņemtā prakse. Nez vai prezidents pats par šādu slepenības režīmu ir informēts?
Nacionālajiem partizāniem tiekoties ar prezidentu, pārrunāta Latvijas vēstures mācīšana un patriotiskās audzināšanas nozīme skolās, ziņo prezidenta preses dienests. V. Zatlers uzsvēris: viņš priecājoties, ka šobrīd arī izglītības ministre atbalsta nostāju, ka Latvijas vēsture ir jāmāca skolās kā atsevišķs mācību priekšmets, jo tas jauniešiem palīdzētu izprast pagātni un augstāk vērtēt neatkarīgu Latvijas valsti. Tāpat V. Zatlers pateicies LNPA par aktīvu darbu, tiekoties ar skolēniem un stāstot par piedzīvoto. "Latvijas valsts vēsture sākās 1918. gada 18. novembrī, un tā nav ne uz vienu dienu pārtrūkusi, viss veiksmīgais un neveiksmīgais, labais un sliktais ir mūsu vēsture, kas ir jāstāsta, jānes tālāk un jāatstāj nākamībai, jo tikai tā var nodrošināt, ka Latvijas valsts pastāv mūžīgi mūžos," sacīja prezidents.
O. Stefans pavēstīja, ka nelielus stāstījumus bija sagatavojuši trīs partizānu apvienības biedri. Modris Zihmanis stāstījis par Īles kauju, kas notika pirms 1949. gada deportācijas, Valdis Dzelzgalvis – par Pētera Čevera grupas darbību (tā pastāvēja pat līdz 1950. gadam un bija viena no lielākajām Kurzemē) un Antoņina Brasla – par Latgales partizāniem un čekas kambaros pārciestajām mocībām.
Nacionālie partizāni runājuši arī par sāpīgo apbalvojumu jautājumu. Tikai retais no nacionālās pretestības kustības cīnītājiem ir saņēmis kādu valsts apbalvojumu – valstiskas atzinības zīmi. "Kad atjaunoja Viestura ordeni, kāds no Saeimas deputātiem man teica, ka priecājas, jo izdevies nolīdzināt vienu lielu parādu nacionālajiem partizāniem," ar rūgtumu stāsta O. Stefans. Tomēr patiesība izrādījusies citāda. Kad pērn ieteikts piešķirt šo apbalvojumu 26 mežabrāļiem, Ordeņu kapituls neesot atbalstījis neviena partizāna apbalvošanu! Tāpat uz Latvijas deviņdesmit gadu svinībām Nacionālajā teātrī ielūgto viesu sarakstā nebija neviena pretestības kustības cīnītāja. Nacionālie partizāni rosina izveidot īpašu apbalvojumu tiem, kas cīnījušies nacionālās pretošanās kustībā.
