Tuvojoties 70. gadadienai kopš Molotova–Ribentropa pakta noslēgšanas un Otrā pasaules kara sākuma, Krievijas medijos gaidāmas aizvien jaunas dokumentālās filmas un publikācijas, kas mēģinās PSRS noziegumus novelt uz citu pleciem.
Par to liecina no jauna uzliesmojušais "vēstures karš" Polijas un Krievijas starpā, kas uz brīdi licis pieklust apsūdzībām Baltijas valstīm par vēstures falsificēšanu. Maskavas un Varšavas domstarpības kārtējo reizi aktualizējās pēc 21. jūnija vakarā Krievijas centrālajā valsts telekanālā "Rossija" parādītā sižeta "Molotova–Ribentropa pakts. Atslepenotie materiāli", kurā Polija traktēta kā līdzvainīga Otrā pasaules kara izprovocēšanā, turklāt vēl kā Vācijas sabiedrotais. Raidījuma autors, žurnālists Iļja Kanavins apgalvoja, ka Varšava pinusi diplomātiskas intrigas un kūdījusi Japānu uzbrukt Padomju Savienībai. Polija tāpat esot uzticējusies 1934. gada Vācijas–Polijas deklarācijai par spēka nelietošanu, kuras slepenajā daļā abas valstis it kā vienojušās militāri sadarboties konflikta gadījumā ar PSRS.
Latvijas Universitātes asociētais profesors, Polijas vēstures speciālists Ēriks Jēkabsons norāda, ka informatīvie uzbrukumi Polijai jāskata kontekstā ar uzbrukumiem Baltijai, jo Polijas un Baltijas nostāja vēstures jautājumos ir vienāda: "Polija, būdams spēcīgs kaimiņš, tiek uztverta kā pirmais Krievijas ienaidnieks. Mēs, baltieši, kā vājākie esam otrie." Apgalvojumi, ka 1934. gada Polijas un Vācijas nolīgumā bijusi kāda slepenā daļa, ir uzskatāmi par melīgiem. Tie galīgi neatbilstu tā laika Varšavas politikai ieturēt līdzsvaru attiecībās ar Vāciju un PSRS, jo tās abas Polija uzskatīja par saviem ienaidniekiem.
"Tā ir acīmredzama ārpolitiska agresija, maskēta ar bezkaunību," uzsver vēsturnieks. Tas, ka ārpolitiski tēmētiem un pašu tautas apdullināšanai domātiem paziņojumiem kā ruporu izvēlas televīziju, Jēkabsona vērtējumā ir Krievijas ārpolitikai simptomātiski.
Zīmīgi, ka tā jau ir otrā reize mēneša laikā, kad Polija Krievijā tiek apsūdzēta kara izraisīšanā. Jūnija sākumā Krievijas Aizsardzības ministrija mājas lapā publicēja militārā vēsturnieka, pulkveža Sergeja Kovaļova skandolozu rakstu, kurā tas apgalvoja, ka Otrā pasaules kara sākšanā vainīga Varšava, kas neuzklausījusi "pamatotās un mērenās" Vācijas prasības pēc atsevišķām teritorijām. Hitleram tādēļ nācies Polijai uzbrukt. Attiecīgo rakstu Aizsardzības ministrija toreiz gan ļoti ātri izdzēsa un no tā norobežojās.
Uz pēdējo incidentu Krievijas Ārlietu ministrija reaģējusi vien ar anonīmiem izteikumiem laikrakstam "Kommersant", ka "pie mums ir vārda brīvība" un "viedokļiem, kas izteikti teleprogrammās, nav jākļūst par oficiālo organizāciju vērtēšanas objektiem". Polijas diplomāti turpretī ir pārliecināti, ka abi gadījumi nav nejauši, jo pirmajā ir runa par Aizsardzības ministriju, bet otrajā – par valsts telekanālu. "Šis materiāls nešaubīgi ir spilgts vēstures falsifikācijas mēģinājums, kurā neveikli mēģināts pārskatīt vēsturnieku darbus – kā poļu, tā krievu. Īpašu izbrīnu rada [Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva] "komisijas cīņai pret mēģinājumiem falsificēt vēsturi par sliktu Krievijas interesēm" locekles piedalīšanās minētās programmas sagatavošanā (runa ir par vēsturnieci, komisijas locekli Natāliju Naročņicku), jo šī programma pati varētu kļūt par izvērtēšanas objektu komisijā," teikts Polijas vēstniecības Maskavā pagājušās nedēļas beigās izplatītajā paziņojumā. Polijas vēstnieks Maskavā Ježijs Bahra presei norādījis, ka televīzijas raidījums melīgi traktē Molotova – Ribentropa pakta noslēgšanas apstākļus un ka tas droši vien neuzlabos Polijas un Krievijas attiecības. Starp citu, telekanāla "Rossija" mājaslapa informē, ka žurnālista Kanavina sagatavotais raidījums "ir tikai viens darbs no cikla, kuru "Rossija" gatavo augusta beigām – 70. gadadienai kopš Otrā pasaules kara sākuma".
"Molotova–Ribentropa pakta gadadienas tuvumam, protams, ir sava nozīme, jo jāmeklē jebkurš attaisnojums PSRS noziedzīgajai darbībai 1939. gadā," komentē profesors Aivars Stranga. Pakts taču vērsās tieši pret Poliju, jo tā nodrošināja teritoriālo izkārtojumu Austrumeiropā, kuru PSRS vēlējās iznīcināt. "Polija Krievijā no jauna iegūst ienaidnieka veidolu, un visi līdzekļi ir labi, lai to apmelotu. Šobrīd šīs izjūtas pastiprina mūsdienu Polijas neatkarīgais kurss un stiprā savienība ar ASV," saka profesors Stranga.
"Ir cilvēki, kas tic, ka Zeme ir plakana. Tāpat ir tādi, kas varētu noticēt, ka Otrā pasaules kara iniciators bijusi Polija. Tas ir tieši tāds pats absurds," poļu laikrakstiem bildis Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis. Savdabīgi, ka "vēstures kara" uzliesmojums notiek laikā, kad septembrī paredzēta Krievijas premjera Vladimira Putina vizīte Varšavā, no kuras gaida abu valstu attiecību uzlabošanos.
