Patriotisma garā vienoti, nacionālie partizāni un leģionāri sestdien pulcējās saietā pie atbrīvošanas cīņu dalībnieka kapteiņa Pauļa Zolta pieminekļa Kaugurciemā. Pasākuma dalībnieki izteica cerību, ka kādreiz pret leģionāriem un partizāniem valsts vara attieksies vienādi.
Latvijas Nacionālo partizānu apvienības 19. un Latvijas Nacionālo karavīru biedrības 11. saiets sākās ar svinīgu aizlūgumu Slokas evaņģēliski luteriskajā baznīcā un turpinājās pie pieminekļa kapteinim P. Zoltam. Šī varonīgā kapteiņa rota 1919. gadā ar durkļiem no Kaugurciema padzina sarkanās armijas bataljonu. Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētājs Ojārs Stefans uzrunā sacīja, ka pasākuma vieta nav nejauši izvēlēta: "Latviešu leģionāri un partizāni ir vēstures turpinātāji. Šeit notika viena no ievērojamākajām Latvijas atbrīvošanās kaujām. Kapteinis Zolts iznesa smagu kauju pret komunisma pārspēku. Tāpat kā viņš, leģionāri un nacionālie partizāni cīnījās pret vienu ienaidnieku."
Uz pasākumu bija pulcējušies vairāki desmiti nacionālo partizānu, leģionāru un viņu dzīvesbiedres, kā arī viesi no Igaunijas un Lietuvas. Sirmie vīri, kuriem lielākajai daļa jau ir pāri 80 gadiem, pavadīja šo dienu, kavējoties atmiņās un baudot vienotības sajūtu, kuras netrūkst šādās kopā būšanas reizēs, bet, pēc viņu domām, reti jūtama ikdienā. "Šī tikšanās ir svarīga. Nekas tā nevieno kā kopīgi pārciestas cīņu gaitas. Mēs esam kā brāļi," sacīja leģionārs Alfons Valters Gremze no Mārupes.
Jāpiebilst, ka sirmie kungi nešķiro cits citu pēc tā, vai viņi ir dienējuši leģionā, bijuši partizāni vai arī bijuši abi reizē, taču viņi atzīst, ka mēdz atšķirties sabiedrības un varas attieksme pret leģionāriem un nacionālajiem partizāniem. Lielajā Īles bunkurā sēdējušais partizāns liepājnieks Modris Zihmanis ir priecīgs, ka nacionālos partizānus nesen uz pieņemšanu bija uzaicinājis Valsts prezidents Valdis Zatlers. "Ir vērojamas pozitīvas pārmaiņas, un prezidenta uzaicinājums parāda nākotnes perspektīvu. Sabiedrības attieksme pret mums ir pozitīva, un lepojamies, ka pasākumus apmeklē ar armiju saistīti ļaudis – Gaidis Zeibots, Juris Vectirāns un Juris Dalbiņš. Aizsardzības ministrija tur par mums īkšķi un atbalsta," vērtē M. Zihmanis. Tikmēr A. V. Gremze cer, ka kādreiz arī leģionārus pieņems Valsts prezidents: "Mēs neesam atzīti no oficiālās varas." Kritisks ir arī Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija: "Mēs (leģionāri. – Ģ.V.) esam bīstami. Sanāk, ka nav svarīgi, par ko esam cīnījušies, bet gan kādas formas mums bija mugurā."
Partizāni un karavīri vai visi kā viens uzsvēra, ka skolās nepieciešams mācīt Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu un jāieklausās arī sirmo vīru atmiņu stāstījumos. "Redz, valstī nav patriotisma. Ja valsts ieklausītos tautā, šādas krīzes nebūtu un arī Rīga tagad nebūtu sarkana," sacīja talsenieks un leģionārs Miervaldis Pakalns.
