"Spļāviens sejā" – par sociālo partneru septembra beigās sniegto zemo Valsts prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisijas darba novērtējumu saka šīs komisijas loceklis Antonijs Zunda.
"Ja cilvēks nav tik kompetents, tad varbūt nevajadzētu ar tādu balsojumu šajā krīzes laikā radīt citiem iespaidu, ka esam liekēži. Neesam iztērējuši ne miljonu, ne 100 tūkstošus!" sašutis prezidenta Valda Zatlera padomnieks vēstures jautājumos Zunda. Kaut novērtējums tika publiskots septembra beigās, profesors atzinās, ka joprojām esot rūgtuma pārņemts un kolēģi mudinot viņu reaģēt.
Kā zināms, sociālie partneri, kas piedalījās valsts funkciju vērtējumā, bija Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Budžeta apspriešanas laikā sociālie partneri piecu ballu sistēmā vērtēja valsts institūciju, tostarp prezidenta kancelejas paspārnē esošo komisiju darbu nolūkā izstrādāt priekšlikumus turpmākajām strukturālajām reformām.
LPS un LBAS Vēsturnieku komisijai katra deva pa diviem punktiem, savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera tikai vienu. Pēdējo Latvijas vēsturnieki uztvēruši kā pliķi, jo pārliecināti, ka LTRK nemaz nav kompetenta spriest par komisijas darbu. "Ja nezina, ko mēs darām, tad vismaz varēja likt korektāku atzīmi. Es taču nevērtēju rūpnieku darbību!" sarunā bilda vēsturnieks Aivars Stranga. Profesors Zunda informēja, ka komisija šogad pārdzīvojusi budžeta samazinājumu par vairāk nekā 60%. Gada vidū komisijas budžets bija 40 tūkstoši latu, kas otrajā gada pusē tika vēl samazināts. Zunda lēš, ka nākamajam gadam budžets varētu būt apmēram 20 tūkstoši latu un tā vēl ir optimistiskā versija.
Šajā gadā Vēsturnieku komisija izdevusi divus rakstu krājumus. Pavasarī izdotais jau izdalīts aptuveni 400 Latvijas skolām un ir pieprasīts vēstures skolotāju vidū. Kopumā savas pastāvēšanas laikā komisija izdevusi 25 rakstu krājumus, uz kuru bāzes izdotas arī aktuālās grāmatas "Latvijas vēsture. 20. gadsimts" un "Latvija Otrajā pasaules karā (1939 – 1945)". "Ja tādu pētījumu nebūtu, dzīve neapstātos un pasaule nesabruktu, taču, ja domājam uz priekšu vairāk par nedēļu vai mēnesi, tad vēsture ir jāmāca, bet mācīt nebūs no kā, ja nebūs jaunu pētījumu, jaunu atziņu," uzsvēra Zunda.
Viņš atgādināja, ka vēsture ir katras valsts, arī Latvijas, svarīga identitātes pazīme: "Neviens pasaulē nepētīs un nemācīs mūsu vēsturi, kā vien mēs paši." Latvijas situāciju turklāt specifisku padara apstāklis, ka vēstures jautājumi attiecībās ar Krieviju faktiski ir starpvalstu attiecību lieta, bet komisijas paveiktais mītu un sagrozījumu kliedēšanā ir noderīgs arguments Ārlietu ministrijai diplomātiskajās cīņās. "Ja LTRK uzskata, ka tas nav vajadzīgs un svarīgāk ir pārdot Krievijai pārsimt šprotu kārbiņu vairāk, tad tas ir šo cilvēku viedoklis, kas stāsta par viņu vērtībām un arī mūsu valsts perspektīvām. Ja organizācija, kas absolūti nenodarbojas ar vēsturi, tik kategoriski paziņo, ka viss jāslēdz ciet, tad tas nav ne īsti cienīgi, ne korekti!" dusmojās vēsturnieks.
