Valsts atpazīstamība, pat ja tā ir saistīta ar ekonomiskajām grūtībām, ir mākonis ar sudraba maliņu, intervijā "LA" teic Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.
– Vasarā Austrumu un Centrālās Eiropas eksprezidenti un ar politiku saistīti cilvēki nosūtīja ASV prezidentam Barakam Obamam vēstuli, kurā pauda bažas, vai jaunā demokrātu administrācija neaizmirsīs Eiropas jaunās demokrātiskās valstis, pametot tās Krievijas interešu sfērā…
A. Pildegovičs: – Šovasar dažu nedēļu laikā ārvalstu diplomātu acu priekšā nomainījās apmēram pieci tūkstoši ASV administrācijas ierēdņu. Vēstule tapa tieši šo pārmaiņu sākuma laikā. Vēstule bija kā atgādinājuma zvaniņš, kuru ieskandināja pieredzes bagāti politiķi. Viņi atgādināja ASV par to būtisko lomu, ko tā spēlēja "aukstā" kara laikā, kā arī notikumos pirms 20 gadiem, kad mainījās politiskā kārtība Eiropā. Šie cilvēki ir pārliecināti, ka Eiropai un ASV ir jābūt visciešākajiem partneriem arī 21. gadsimta pasaulē.
Pirmais ASV jaunās administrācijas ārpolitiskais lēmums attiecās uz pretraķešu vairogu Eiropā. Un mēs esam gandarīti, ka tā būs NATO drošības sistēma. Nākamais ir lēmums par ASV stratēģiju Afganistānā. Latviju tas interesē tāpēc, ka norāda, cik stiprs būs ASV atbalsts Afganistānas stabilizācijai un cik liela būs NATO karaspēka klātbūtne šajā valstī. Te ir arī sasaiste ar nemilitāro tranzītu, kurā iesaistīta Latvija.
Katrā ziņā, tuvojoties gadu mijai, es esmu daudz gandarītāks par gaisotni divpusējās Latvijas un ASV attiecībās nekā gada sākumā, kad šķita, ka vecie sadarbības partneri tiks nomainīti ar jauniem. Šogad divas reizes ASV ir apmeklējis mūsu Valsts prezidents Valdis Zatlers. Vašingtonā ir bijis arī ārlietu ministrs un aizsardzības ministrs. Nesen Berlīnē V. Zatlers tikās ar ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni. Savukārt Latvijā šogad ir bijušas vairākas augstas amatpersonas. Nākamā gada maijā Rīgā notiks NATO parlamentārās asambleja sēde, kuru atkal apmeklēs iespaidīga ASV kongresa delegācija.
– ASV interesēs ietilpst, piemēram, nemilitārais tranzīts caur Latvijas ostām uz Afganistānu. Bet ko nozīmē sadarboties tirdzniecības jomā valstīm, no kurām vienā ir 2,3 miljoni iedzīvotāju, bet otrā – 300 miljoni?
– Pavasarī mums izdevās uzsākt jaunu tranzīta ķēdi caur Latvijas ostām uz Afganistānu. Mēs, iegūstot ievērojamu tirgus daļu, esam spējuši ieslēgties tranzīta shēmā starp ASV, Krieviju, Kazahstānu, Uzbekistānu un Afganistānu. Pusgada laikā no Latvijas ostām ceļā ir devušies un galamērķī nonākuši 36 vilcienu sastāvi.
Protams, mūsu valsts tirgus nav liels, bet mēs esam ES dalībvalsts un ES robežvalsts. Savukārt tieši tranzīts ir radījis interesi arī ražotājos Ziemeļamerikā, kas skatās uz Krieviju, Ukrainu un Kazahstānu. Jau nākamajā gadā mūsu ostas un loģistikas kompānijas var sagaidīt jaunus sadarbības partnerus.
Kad pirms diviem gadiem ierados ASV, daudzi jautāja, kāds būšot mans kā vēstnieka galvenais uzdevums. Atbildēju, ka darīšu visu, lai Latvija būtu atpazīstama un pārtikusi. Gan ar zināmu ironijas devu jāteic, ka esam kļuvuši atpazīstami. Tiesa, tas vairāk saistās ar mūsu ekonomiskajām grūtībām, kas nonākušas pasaules preses uzmanības lokā. Taču arī šim mākonim ir sava sudraba maliņa. Daudzi analītiķi skatās uz izmaksu dinamiku, nekustamā īpašuma cenām, vērtē darbaspēka kvalitāti un pieejamību. Protams, daļa no tiem, kas arvien biežāk par mums interesējas, ir teorētiķi. Viņi šeit redz ekonomisko eksperimentu laboratoriju, kas apstiprina vai apgāž līdzšinējās teorijas. Taču netrūkst arī praktiķu, kas raugās, kā Latvijā var attīstīt pakalpojumu sektoru, kā izmantot tranzīta iespējas. Perspektīvi ir arī enerģētikas un tūrisma virzieni, arī māksla un sports. Tāpēc mums jābūt mērķtiecīgiem un šis brīdis jāizmanto savā labā, lai interese par mums pārvērstos ilgtermiņa ieguvumos.
Austrumeiropas ekonomiskās atdzimšanas arhitekts, polis Lešeks Balcerovičs savulaik sacīja, ka kapitālisms jebkuros apstākļos, arī vidējā un ilgākā perspektīvā, ir efektīvāks par sociālismu. Protams, krīze ir likusi par daudz ko šaubīties, bet tām nevajadzētu būt šaubām par pamatvērtībām.
– Balcerovičs ir sacījis arī to, ka ekonomikas augšupejas pamatā ir konkurētspējīga ražošana un uzņēmējdarbība, nevis politiski lēmumi. Bet, piemēram, "The Economist" apgalvo, ka krīze Latvijā ir "korupcijas un aplamu politisku lēmumu sekas".
– Mūsu valsts attīstība pēdējos piecos gados ir bijusi tik strauja, ka daudz kur mēs vienkārši neesam spējuši tikt līdzi. Arī finanšu un kredītu jautājumos mūsu pilsoņiem pieredze ir daudz īsāka nekā citur Eiropā un arī Amerikā, kur cilvēki vairākās paaudzēs jau no mazām dienām tiek gatavoti dzīvei, kurā būs jārēķinās gan ar kredītiem, gan ar to atdošanu. Es domāju, ka mūs glābs jaunatnes izglītošana, iegūstot zināšanas, ko nozīmē ne tikai īsāka, bet arī vidēja un ilgtermiņa finanšu plānošana.
– Jau vairāk nekā gadu Latvijas pilsoņi uz ASV var braukt bez vīzas. Kādi secinājumi par bezvīzu režīmu?
– Iespēju brīvi ceļot uz ASV jau ir izmantojuši 6000 – 7000 Latvijas pilsoņu. Taču būtiskāks par skaitļiem ir principu jautājums. Starp tik ciešiem politiskajiem, militārajiem un ekonomiskajiem partneriem, kādi mēs esam, klāt nācis vēl viens apliecinājums, ka mēs esam līdztiesīgi partneri arī ceļošanas jomā. Protams, bezvīzu režīms nav tikai priekšrocība, bet arī atbildība. Brīva ieceļošana ASV vēl nenozīmē atļauju tur strādāt vai pārkāpt uzturēšanās termiņus. Tāpēc es aicinātu izturēties atbildīgi pret tām iespējām, ko mums piedāvā Amerika.
– Cik pašlaik Latvijas valstij piederīgu personu mācās ASV?
– ASV katru gadu vidēji mācās 60 – 70 studenti no Latvijas. Viņu vidū ir arī sportisti – tenisa, basketbola un golfa spēlētāji –, kas ieguvuši stipendijas. Esmu ticies ar jauniešiem, kas studē medicīnu, fiziku. Studējošo gan ir krietni mazāk nekā ES valstīs, jo mācību maksa ASV universitātēs ir augstāka nekā Eiropā. Ceru, ka nākotnē parādīsies kaut kas mēroga ziņā lielāks par Fulbraita stipendiju, kas pavērs vēl plašākas iespējas papildināties ASV jaunajiem pētniekiem un praktiķiem, ieskaitot juristus.
