Latvijas sabiedrībai vajadzētu atteikties no vārda ''okupants'' lietošanas – šādu ideju intervijā laikrakstam ''Telegraf'' izteicis Valsts prezidents Valdis Zatlers. Vēsturnieki gan aizrāda, ka no politiski jūtīgā jēdziena izbēgt tik viegli nemaz nav iespējams.
''Runājot par Latvijas vēsturi kopš 1940. gada 17. jūnija, no šā vārda lietošanas izvairīties nav iespējams, jo tas būtu pretēji patiesajai notikumu gaitai. Tāpat nav iespējams arī izvairīties no vārda ''okupācijas sekas'' lietošanas,'' lūgts komentēt, uzsvēra profesors Aivars Stranga. Pēc vēsturnieka domām, skaidrs, ka ar vārdu ''okupants'' nav jāmētājas pa labi un pa kreisi, tomēr ''akadēmiskos pētījumos par demogrāfiskajām pārmaiņām, milzīgo imigrāciju, iedzīvotāju nacionālā sastāva dramatisko izmaiņu pilsētās, īpaši Rīgā, kā arī bijušo padomju militārpersonu palikšanu Latvijā arī pēc 1994. gada mēs nevaram iztikt bez tāda vārda''.
Prezidenta padomnieks vēstures jautājumos profesors Antonijs Zunda no plašākiem komentāriem šajā sakarā atturējās, bilstot, ka notikušais ''ir vētra ūdens glāzē'', un intervējamie izcēluši vienu detaļu, kaut arī sarunā šajā sakarā bijis daudz dažādu nianšu. Intervijā Valdis Zatlers atbild uz laikraksta jautājumu par Latvijas sabiedrības integrāciju, norādot, ka 1940. gadā valsts tika okupēta, taču piebilstot: ''Šodien mums Latvijā vajadzētu vienoties par to, ka vārds ''okupants'' vairs netiks lietots.'' Jāatzīmē, ka intervija ar Valdi Zatleru ''Telegraf'' tika publicēta pirmdien – tieši dienā, kad Zatlera kungs devās valsts vizītē uz Gruziju un Armēniju.
Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs atzīst, ka šī nav vienīgā dīvainība, kas pēdējā laikā iesprukusi valsts galvas izteikumos: ''Pirmais jocīgais paziņojums jau bija novembra beigās, kad prezidents ierosināja 4. maiju nosaukt par Neatkarības dienu. Rodas jautājums: kas tad ir 18. novembris? Kas attiecas uz vārdu ''okupants'', tad vismaz mēs muzejā indivīdus par okupantiem nesaucam. Šo vārdu lieto, tikai apzīmējot okupācijā vainojamos režīmus, ne cilvēkus.''
Neiburgs gan atgādina, ka, no otras puses, nebūtu nekas nepareizs par ''okupantiem'' saukt tos aptuveni 20 tūkstošus militārpersonu, kuras 90. gadu beigās ar steigu atvaļināja no Krievijas armijas, kad tās izvākšana kļuva neizbēgama un vajadzēja nodrošināt šo cilvēku palikšanu Latvijā: ''To vēl mierīgi varētu debatēt pat juridiskā līmenī, vai viņus arī individuāli nesaukt par okupantiem. Un ir arī tāds jēdziens kā civilokupanti.'' Demokrātijas apstākļos jau nevar liegt kādam lietot attiecīgo vārdu sadzīviskā līmenī, kaut pilnīgi nepareizā nozīmē, piemēram, saucot par ''okupantiem'' Starptautiskā valūtas fonda pārstāvjus.
Latvijas Valsts arhīva dokumentu aprakstīšanas daļas VDK dokumentu sektora vadītājs Ainārs Bambals atzīmēja, ka jēdziens ''okupants'' pēdējos gadu desmitos ir iesakņojies lielas Latvijas iedzīvotāju daļas apziņā un arī agrāko trimdas latviešu aprindās. Līdz ar to tā vienkārši izsvītrot to nevar. Tāpat vēsturnieks Bonifācijs Daukšts spriež, ka likt atteikties sabiedrībai no kāda vārda lietošanas nemaz nav iespējams: ''Brīvajā Latvijā nu gan vēl nav ne sācies, nedz arī ar visaptverošu nolēmumu beidzies kāds tiesisks vienošanās process par kāda vārda nelietošanu vai lietošanas aizliegumu.''
