Pēc publikācijas ''Vēstures žurnāli draud iznīkt'' (''LA'' 9. janv.), kas vēstīja par trīs akadēmisko vēstures izdevumu ''Latvijas Vēstures institūta žurnāls'', ''Latvijas vēsture. Jaunie un jaunākie laiki'' un "Latvijas Arhīvi" iespējamo darbības izbeigšanu, no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sabiedrisko attiecību nodaļas saņēmu informāciju, ka finansējuma jautājums varētu tikt izlemts līdz februāra sākumam. Tas gan attiecas vienīgi uz līdzekļiem Latvijas Vēstures institūtam (LVI) un līdz ar to institūta 300 eksemplāru metienā izdotajam ''Latvijas Vēstures institūta žurnālam'' (LVIŽ). LVI pretendē uz daļu finansējuma 4 miljonu latu lielās valsts pētījumu programmas vienā no sadaļām "Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)". ''Pašlaik programmu projektu vērtēšana jau ir sākusies. Tā kā zinātnisko projektu ekspertīzes ir anonīmas, ministrijai nav tiesību nosaukt konkrētus ekspertus, tādēļ informējam, ka prioritārajā zinātnes virzienā "Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)" saņemto programmu projektu tautsaimniecisko ekspertīzi veiks Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas un Rīgas Latviešu biedrības pārstāvji,'' pavēstīja IZM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Jansone-Klasiņa. Jāpiebilst, ka tā sauktais bāzes finansējums LVI 2010. gadam jau piešķirts (Ls 103 027), taču ar to iespējams nodrošināt tikai institūta pastāvēšanas minimumu, bet ne žurnālu. 2009. gadā LVI žurnālu spēja izdot tikai tādēļ, ka atlicināja šim mērķim zināmas summas no dažādiem zinātniskajiem projektiem piešķirtā finansējuma. Institūta direktors Guntis Zemītis skaidro, ka arī šogad darbinieki solidāri samestu ''kolekti'', ja izdotos iegūt atbalstu no programmas "Nacionālā identitāte''.
Kas attiecas uz Latvijas Universitātes (LU) finansēto žurnālu ''Latvijas vēsture. Jaunie un jaunākie laiki'', arī šeit parādījušās cerības savākt līdzekļus vismaz viena šā gada numura izdošanai. ''LU zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks mums solīja, ka noteikti ''kādu kripatiņu'' iedos,'' informēja žurnāla redaktore un LU žurnāla ''Latvijas vēsture'' fonda vadītāja Ļubova Zīle. Kā otrs glābšanas riņķis žurnālam var kalpot LU Vēstures un filozofijas fakultātes doktorantūras programmas līdzekļi, jo daļa naudas tajā atvēlēta doktorantu publikāciju nodrošināšanai. Arī iepriekš doktorantūras programmas vadītājs profesors Inesis Feldmanis bijis pretimnākošs. Ņemot vērā mainīgos tipogrāfijas izcenojumus, Ļubova Zīle vēl nevarēja nosaukt precīzu summu, taču aptuvenās ''Latvijas vēsture. Jaunie un jaunākie laiki'' 2010. gada pirmā numura izmaksas varētu būt ap 1500 latu. Žurnāla tirāža līdz šim bijusi 1000 eksemplāru.
Bēdīgāk klājas Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas, Latvijas Valsts vēstures arhīva (LVVA) un Latvijas Arhīvistu biedrības izdotajam žurnālam ''Latvijas Arhīvi''. Kļuvis skaidrs, ka arhīvu ģenerāldirekcija 2010. gadā izdevumam nekādus līdzekļus dot nespēs. Pēc žurnāla galvenās redaktores un LVVA direktora vietnieces Valdas Pētersones teiktā, vienīgā cerība ir Valsts kultūrkapitāla fonds vai arī kādi privāti sponsori. ''Ja es būtu pensionāre, es pati varētu to žurnālu salikt un maketēt, taču es neesmu pensijā un man nav tam laika,'' nopūtās Pētersones kundze. Jāpiebilst, ka gan ''Latvijas Arhīvi'', gan citi agrāk nosauktie žurnāli iznāk četras reizes gadā.
Tikām ziņa par latviešu vēstures žurnālu krīzi sasniegusi pat Kremļa finansēto Maskavas fondu ''Vēsturiskā atmiņa'' ("Istoričeskaja pamjaķ"), kurš pazīstams ar to, ka nikni apkaroja Edvīna Šnores filmu ''Padomju stāsts''. Fonda pārstāvis Vladimirs Semindejs aģentūrai ''Regnum'' augstsirdīgi bilda, ka ''iespējamo kopīgo projektu īstenošanas ietvaros fonds varētu šo žurnālu redakcijām sniegt nepieciešamo finanšu palīdzību'', kaut arī attiecīgie žurnāli esot ''politizēti'', ''dogmatiski'' un ''noslēgti''. Cerēsim, ka līdz Krievijas finansētiem Latvijas vēstures žurnāliem lieta tomēr nenonāks.
