Māja būs liela – divstāvu nams ap 1000 kvadrātmetru platībā
Vakar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers bija ievedis plašsaziņas līdzekļu žurnālistus, dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvjus un citus interesentus savā ar metāla žogu nožogotajā īpašumā Jūrmalā Pumpuros, Upes 1a, par kuru pēdējā laikā daudz runāts un rakstīts, un pagājšnedēļ lemts valdības sēdē. Kā viņš pats saka, aicinājis, lai kliedētu sabiedrības bažas par viņa iecerēto būvēšanos, kuras dēļ varētu tikt izrakņātas kāpas un nocirsts priežu mežs gandrīz hektāru lielā platībā.
Šajā ap 2,3 hektāru lielajā kāpu zemes gabalā Šlesers iecerējis būvēt sev ģimenes māju. Par būvniecības apmēriem Rīgas vicemērs runā izvairīgi. Arhitekts Andis Sīlis, kurš projektējis arī Andra Šķēles "Mākoņus" otrpus Rīgas līcim, gan atklāj, ka tā būšot liela divstāvu māja – ap 1000 kvadrātmetru platībā, ar terasēm, baseinu un tenisa kortu.
Padomju laikā šajā vietā starp kāpu priedēm bija iekārtota pionieru vasaras nometne ar 40 koka mājiņām. Jaunajos laikos nometne pārtapa par kempingu "Pumpuri", kuru Jūrmalas dome iznomāja, bet 1996. gadā ļāva privatizēt Vācijas pilsonim Pēterim Paulam Andrejam Igenbergam. Ieraksti zemesgrāmatā liecina, ka 1999. gadā īpašumu nopircis A. Šlesers. Vispirms no vācieša atpircis aptuveni trešdaļu par 172 224 latiem, pēc dažām dienām atlikušo – par 375 700 latu. Pašlaik četras piektdaļas īpašuma pieder Inesei Šleserei. (Patlaban šī Šleseriem piederošā zemes īpašuma kadastrālā vērtība ir 684 153 latu, tas nozīmē, ka, pastāvot pašreizējai nekustamā īpašuma nodokļa likmei, par zemi viņiem gadā jāmaksā 10 262 latu nodoklis. Kad māja būs uzcelta, tad prāvs nodoklis būs jāmaksā arī par to.)
2002. gadā Šlesers prasīja pašvaldībai atļauju nojaukt kempinga mājiņas un noteikt citu zemes lietošanas mērķi – privātmāju apbūve. Pēc A. Šlesera domām, lielākā viņa kļūda esot bijusi tā, ka šīs koka mājiņas nojaucis par ātru. Tagad sabiedrībā tiekot iepotēts aplams uzskats, ka šajā vietā šalcis vien priežu mežs. Bet Šlesers, lūk, grasoties to nesaudzīgi izcirst. Patiesībā tā visos laikos esot bijusi apbūvēta teritorija, par ko liecina kopš padomju laikiem vēl nenojauktā ap 150 kvadrātmetru lielā ēka.
A. Šlesers apgalvo, ka no nociršanai paredzētajiem lielākā daļa esot mazvērtīgi lapu koki. Ja nu būšot jānocērt dažas priedes, tad to vietā viņš iestādīšot daudz citu koku. Savukārt mājas būvniecības iecere un vieta esot saskaņota Jūrmalas domē un atbilstot visiem būvēšanās noteikumiem.
Taču Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms uzskata par nepieļaujamu izcirst priežu mežu Rīgas līča kāpu aizsargjoslā līdzās pludmalei – jaunbūves celtniecībai un tik vērienīgai teritorijas pārveidošanai. Būvniecībai izvēlētā vieta ir valsts nozīmes pilsētas pilsētbūvniecības pieminekļu teritorija. Sākotnējais būvniecības projekts paredz izcirst 76 kokus, no kuriem 29 ir vērtīgas priedes vecumā no 100 līdz 250 gadiem. Tas, ka šajā teritorijā nav pieļaujama vērienīga būvniecība, iznīcinot vērtīgus biotopus un priežu audzes, izriet no ekspertu atzinumiem iepriekš minētās teritorijas detaļplānojuma un būvprojekta izstrādes laikā.
Jau 2003. gadā Rīgas virsmežniecības meža biotopu eksperts G. Vidiņš devis vērtējumu par zemesgabalu Upes ielā 1a: "Tā ir meža zeme un atbilst dabiskajam meža biotopam 65% platības apmērā. Zemsedze ir izpostīta 50% apmērā. Teritorija ir sila meža augšanas apstākļu tips. Uz kāpas aug bioloģiski veca priežu audze. Priedes ir pietiekami resnas, lai atsevišķi kopā ar vēl līdzīgiem kokiem sniegtu patvērumu dzīvotspējīgām biotopu sugām. Ir saglabājamas visas bioloģiski vecās priedes, kā arī jaunākās priedes. Drīkst nozāģēt kritušos un nolauztos, atmirušos kokus, taču palikušie celmi ir atstājami."
Jūrmalas Aizsardzības biedrības pārstāvis Rihards Pētersons piebilst, ka savulaik teritorijā izvietotās pionieru nometnes mājiņas bijušas bez pamatiem. Tātad šī zeme neesot bijusi apbūvēta, kā to apgalvo A. Šlesers. Citos gadījumos privātīpašniekiem apbūvei ļauj izcirst ne vairāk kā 0,1 hektāru meža. Bet Šleseram ļauts izcirst vairāk, lai īstenotu privātmājas projektu – atgādinām, ka 2. martā Ministru kabinets nolēma atļaut 0,6627 hektārus plaša zemesgabala transformāciju (jeb pārvērst to par apbūves zemi) šajā īpašumā. Tas gan ir par 0,23 hektāriem mazāk, nekā bija lūgts. Jūrmalas Aizsardzības biedrība šo valdības lēmumu apstrīdējusi tiesā.
***
VĒSTULE PAR PRIEDĒM
Ainārs Šlesers 3. martā izplatīja arī šādu vēstuli "Par priedēm. Vēstījums cilvēkiem, kuriem vēl interesē fakti". Tajā teikts (publicējam fragmentus):
"Vai tiešām plaši apspriestais zemes gabals Jūrmalā ir neskarta dabas pamatne?
Nē. Tas bija padomju laika kempings ar apmēram 40 graustu atliekām, ar sabrukušu ēdnīcu un izdemolētām āra tualetēm.
Vai es šo zemes gabalu esmu privatizējis?
Nē. Es to iegādājos no privātpersonas, Vācijas pilsoņa, 1999. gadā par aptuveni miljonu ASV dolāru – par savu tolaik biznesā nopelnīto naudu.
Vai to iegādājos ar kādiem īpašiem noteikumiem, piemēram, saglabāt kempinga vai bērnu nometnes funkciju? Nē. Iegādājos kā zemi ģimenes saimniecības būvēšanai. (..)
Šobrīd es beidzot vēlos savai ģimenei būvēt māju. Ticiet man – mēs nevēlamies dzīvot izcirtumā. No pirkšanas brīža pagājuši vienpadsmit gadi, veicot rūpīgu plānošanu ar iespējami saudzīgu attieksmi pret ikvienu koku. Māja tiek būvēta precīzi vecā atpūtas kompleksa vietā, līdz ar to ēkas būves dēļ netiks nocirsta neviena nozīmīga priede. Dažas priedes diemžēl nāksies nocirst tikai tādēļ, lai izbūvētu pievedceļu līdz mājai. Turklāt par ikvienu no tām es samaksāšu celma naudu pēc visaugstākās valsts noteiktās likmes. Jau sakoptajā teritorijas daļā ikviens var pārliecināties, ar kādu rūpību tiek saudzēts un kopts ikviens koks.
Visbeidzot – kādēļ par Šlesera īpašuma daļas transformāciju no meža zemes uz apbūves zemi lemj viss Ministru kabinets? Vienkārši tādēļ, ka par pilnīgi ikvienu meža zemes transformāciju kāpu joslā lemj Ministru kabinets. Šādu kārtību nosaka likums. (..)
Es esmu gandarīts, ka spēju dot ieguldījumu kaut nelielas Jūrmalas daļas sakopšanā, darbu celtniekiem, kā arī nodokļu ieņēmumus Jūrmalas un Latvijas budžetā. Jūrmala ir skaista pilsēta, un es to tādu vēlos redzēt vienmēr."
