Rīgas domes komisija nolēmusi aizliegt visus 16. martā pieteiktos pasākumus
Lēmums pieņemts, "vadoties no Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā". Kā zināms, pasākumus Rīgā 16. martā vēlējās rīkot biedrība "Daugavas vanagi Latvijā", Jurijs Kotovs un biedrība "Latvijas Antifašistiskā komiteja". Komisijas priekšsēdētājs ir Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/"LC"), bet tajā darbojas arī vairāki domes ierēdņi – Ziemeļu rajona izpilddirekcijas izpilddirektora vietniece Aina Verbicka, Satiksmes departamenta pārstāve Rudīte Reveliņa, Centrālās administrācijas Juridiskās pārvaldes pārstāve Ilze Gūtmane, kā arī Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Māris Lapiņš, Drošības policijas nodaļas priekšnieks Andrejs Voitkevičs un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Bukevičs. Komisijas lēmums gan trīs dienu laikā ir pārsūdzams tiesā. Politiķu šajā domes komisijā nav. Tiem uz Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisijas pieņemto lēmumu esot cits skatījums. "Jaunā laika" Rīgas domes frakcija ir izplatījusi paziņojumu, kurā teikts, ka Rīgas domes lēmums aizliegt visus 16. martā pieteiktos pasākumus uzskatāms par "Saskaņas centra" un LPP/"LC" mēģinājumu "kurināt nacionālo naidu un saasināt attiecības Latvijas iedzīvotāju vidū". Tāpat "JL" norāda, ka lielā daļā sabiedrības lēmums aizliegt pulcēties 16. martā rada neizpratni un jautājumu, kāpēc šādi aizliegumi netiek attiecināti arī uz 9. maiju.
"Tā vietā, lai veicinātu miermīlīgu dialoga veidošanu starp dažādu viedokļu pārstāvjiem un ar savu attieksmi un rīcību demonstrētu atbalstu demokrātiskām vērtībām, tādām kā iedzīvotāju tiesības uz pulcēšanās brīvību, tiek izvēlēts totalitārs problēmu risināšanas veids, kas balstīts uz aizliegumiem un tiesību ierobežošanu. Tā vietā policijai sadarbībā ar pašvaldības vadību būtu vienkārši jāspēj nodrošināt kārtību pilsētā šajā dienā," bilst Edgars Jaunups ("JL").
Rīgas domes "Jaunā laika" frakcija cerot, ka 16. marta pasākumu pieteicēji vērsīsies tiesā, lai nodrošinātu savu demokrātisko tiesību ievērošanu.
Tikmēr Rīgas domnieks Jānis Atis Krūmiņš (Pilsoniskā savienība), kurš pārstāv arī "Daugavas vanagus Latvijā", sacīja, ka viņš vēl nezinot, vai kāds dosies uz tiesu apstrīdēt Rīgas domes lēmumu. Jau pērn "Daugavas vanagi" tā esot rīkojušies, bet tiesa atstājusi spēkā domes lēmumu. Tad lēmums ticis pārsūdzēts Augstākajā tiesā, un šajās dienās vajadzētu būt gatavam spriedumam. J. A. Krūmiņš gan domājot, ka nauda, kas tiek tērēta tiesām, labāk ir izmantojama veco un slimo leģionāru aprūpei. Runājot par pašu 16. martu, viņš domā, ka būs tāpat kā vienmēr. Cilvēki pēc dievkalpojuma Doma baznīcā dosies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, jo ne katram ir pa spēkam ceļš līdz Lestenei. Būs arī karogu aleja, jo likums taču neaizliedz karoga izmantošanu. Visticamākais, ka būšot arī policistu ķēdes un "antifašistu" aktivitātes. Krūmiņš sacīja, ka diemžēl pēdējiem izdodoties atrast pietiekami daudz dzirdīgu ausu ārpus Latvijas, saistot, piemēram, Drēzdenes neonacistu maršus ar leģionāru piemiņas dienu. Protams, šajos notikumos nekā kopīga neesot. Tomēr arī domes pašreizējam priekšsēdētājam Nilam Ušakovam šādi salīdzinājumi esot ļoti izdevīgi. "Ja jau tēvzemietis Jānis Birks pērn aizliedza pasākumus leģionāru piemiņas dienā, tad kā to var neaizliegt N. Ušakovs. Savējie to nesaprastu," bilda deputāts no Pilsoniskās savienības.
