Sestdien Krievu namā Rīgā notika vēl viena konference, ko rīkoja Mihaila Gavrilova vadītā biedrība "Krievu partija" (agrāk tā bija politiskā partija). Tā pulcināja ap 40 krievu sabiedriskās organizācijas, un, pēc rīkotāju teiktā, uz to ieradušies apmēram 150 dalībnieku. "Mēs strādājam neatkarīgi no tiem, kas pulcējas Maskavas namā, kur ir liela "PCTVL" ietekme," sacīja M. Gavrilovs. Viens no konferences mērķiem bijis parādīt, ka krievu sabiedrība Latvijā ir ļoti dažāda un Krievijas "tautieši" nevar runāt visu Latvijas krievu vārdā. "Mums ar viņiem ir ideoloģiskas atšķirības; viņi meklē, ar ko cīnīties, un tāpēc ar viņiem ir ārkārtīgi grūti sastrādāties," tā M. Gavrilovs. Nākamajās Saeimas vēlēšanās biedrība atbalstīšot apvienību "Par labu Latviju".
Prasa pilsonību visiem
Šī pēc skaita bija trešā Krievijas "tautiešu" konference Latvijā, un uz to bija sanākuši 197 delegāti, kas pārstāvēja 50 sabiedriskās organizācijas, ieskaitot viesus, – kopā 228 dalībnieki. Galvenais uzsvars tika likts uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām: lai "tautieši", kuriem ir vēlēšanu tiesības, nobalsotu par "īstajām partijām", bet tie, kuriem tādu nav, nākotnē varētu vēlēt. Krievijas "tautiešu" recepte vēlēšanu tiesību iegūšanā ir Latvijas pilsonības piešķiršana "uz iesnieguma pamata" visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas te dzīvoja 1991. gadā, kā arī viņu pēcnācējiem.
Konferencē pieņemtajā rezolūcijā apgalvots, ka Latvijā pastāvot "demokrātijas deficīts", ap 340 000 iedzīvotāju "liegtas politiskās tiesības" vēlēt un balotēties vēlēšanās. Nelatviešu un latviešu vidū pastāvot "sociālā nevienlīdzība": krievi pirmie zaudējot darbu, esot sliktāk sociāli aizsargāti. Krievu kopienas galvenie uzdevumi, teikts rezolūcijā, esot informēt ārvalstis par šo situāciju, kā arī aktīvi pretoties Otrā pasaules kara "vēstures falsifikācijai"; saglabāt un attīstīt izglītību krievu valodā un skolas vēstures kursā iekļaut bloku par krievu kultūru un vēsturi.
Metropolīts Aleksandrs savā uzrunā politiku nepieminēja un pievērsās krievu tautas un pareizticīgo baznīcas vienotībai. Cits viesis, Krievijas Ārlietu ministrijas ierēdnis Aleksandrs Čepurins, izteicās, ka Krievijas "tautiešu" tiesības Latvijā tiekot pārkāptas, tomēr "vajag integrēties".
Tāpat pie prezidija galda jau kuro gadu bija redzamas vienas un tās pašas sejas: Viktors Guščins, OKROL un "tautiešu" kustības līderis; Tatjana Favorska, Krievu biedrības Latvijā vadītāja; Artūrs Ņevickis, organizācijas "Sodružestvo" ("Sadraudzība") vadītājs, Vladimirs Sokolovs no Pilsoņu un nepilsoņu savienības. Viesis no Maskavas – Maskavas "tautiešu" nama direktors Jurijs Kapluns – Maskavas namā Rīgā sanākušos sveica kā "Maskavas teritorijā" un aicināja izmantot Maskavas mērijas piedāvātās sadarbības iespējas kultūrā, izglītībā un citur.
Krievu uzņēmēji neatbalstot "tautiešus"
V. Guščina sūdzējās, ka krievu uzņēmēju intereses nesakrītot ar "krievu kopienas" interesēm. Nesen drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks noteiktas krievvalodīgo organizācijas nodēvējis par piekto kolonnu, un tāpēc krievu uzņēmēji baidoties tās un "dažkārt izrādās pat lielāki nacionālisti" nekā latvieši.
V. Guščins nāca klajā ar plānu, kā panākt nulles pilsonības variantu, kas paredz paziņojumu pieņemšanu dažādos līmeņos: Krievijas "tautiešu" konferencēs, Krievijas Valsts domē, iniciēt šā jautājuma apspriešanu ANO, to aktualizēt Eiropas Parlamentā un tamlīdzīgi. Šos plānus kritizēja T. Ždanoka: politisku paziņojumu pietiekot, vajagot akcijas! Labāk būtu sarīkot masu akciju, kurā piedalās desmiti tūkstoši cilvēku, kurus rādītu ārvalstu telekanāli, jo "mums palīdzēs tikai tad, kad redzēs, ka mūs pašus Latvijā tas satrauc. Citādi nepalīdzēs."
Ar savu Latvijas attīstības plānu klajā nāca arī Vjačeslavs Altuhovs, Krievu kopienas Latvijā prezidents: Latvijas krievi esot Latvijas nācijas un arī Krievijas nācijas daļa, tiem jāveido stipra saikne ar Krieviju, jānostājas pret "vēstures izkropļošanu". Krievu valodai Latvijā viņš atvēl "starpetniskās saziņas" funkcijas; Latvijā jāievieš "reāla divvalodība", kas esot "garantija bezkonfliktu nākotnei", un, protams, gandrīz visiem, kas grib, jādod pilsonība.
Vairāki runātāji mudināja "izstrādāt plānu, kā Latvijā saglabāt izglītību krievu valodā", un A. Čepurins piekrita, ka no Maskavas varētu veidot "ceļa karti" izglītībai krievu valodā Latvijā līdz 2020. gadam.
