Agronoma Edgara Zihmaņa "Vīnogu dārzā" Tērvetes novada Kroņaucē audzētās vīnogu šķirnes ir ziemcietīgas un iztur – 25 līdz 30 grādu salu, tāpat tās ir izturīgas pret slimībām.
Agronoms Edgars Zihmanis: "Ko mēs saprotam ar vārdiem "vīnogu ziemcietība"? Tā ir vīnkoka spēja pretoties ziemas apstākļiem – spēcīgam salam, izžūšanai, atkušņiem un citiem nelabvēlīgiem faktoriem. Savukārt salcietība – 25 °C nozīmē, ka katrai vīnkoka šķirnei piemīt ģenētiski mantota spēja pretoties noteiktai zemas temperatūras ietekmei. Temperatūras robeža, pie kuras sākas pumpuru izsalšana, ir kritiskā robeža. Pēc šķirnes aprakstā minētās mīnus kritiskās temperatūras atzīmes nosaka šīs šķirnes audzēšanu konkrētajā klimatiskajā zonā un to, vai augs ziemā ir jāpiesedz vai tomēr jāaudzē siltumnīcā. (Plēves siltumnīcā temperatūra vienmēr ir apmēram 3 – 4 °C augstāka nekā laukā). Galvenā nozīme vīnkoka ziemcietībā ir uzkrātajam rezerves barības vielu daudzumam krūmā – zaros, daudzgadīgajā koksnē un saknē. Ziemcietība ir atkarīga no vīnkoka izveidotās formas, ražas noslodzes, izmantotās agrotehnikas, zaļās masas veselības stāvokļa un laika apstākļiem. Bagātīgāks barības vielu uzkrājums būs tiem vīnkokiem, kuriem ir lielākas daudzgadīgās koksnes rezerves.
Iestājoties rudenim, vīnkoka fizioloģiskie procesi tiek novirzīti, lai sagatavotos ziemai. Auga plastiskās vielas no augšējām krūma daļām pārvietojas uz zemākām. Notiek dzinumu nobriešana (tie krāsojas gaiši brūnā krāsā, mazliet zarus paliecot, tie krakšķ). Dzinumu nobriešana sākas no stumbra un virzās uz augšu. Zaru nobriešanas periodā ogļhidrāti tajos pārveidojas cietē, kas kristāliskā veidā saista šķidrumu un pie zemām temperatūrām nepieļauj olbaltumvielu sarecēšanu. Šie bioķīmiskie procesi vīnkoku norūda, paaugstinot ziemcietību. Savukārt ja strauji uznāk liels aukstums, ogļhidrāti nepaspēj pāriet cietē, tie sasalst. Kā zināms, ūdens sasalstot izplešas un saplēš šūnu apvalkus, radot zaros mikroplaisas. Tad strauji krītas vīnkoka ziemcietība.
Tātad ir skaidrs, ka vīnkoka salcietību paaugstināt nevar, bet audzētājam jādara viss nepieciešamais, lai saglabātos ģenētiski mantotā salcietība. Kā to paveikt? Ir jāpaaugstina vīnkoka ziemcietība. Kas būtu jādara, lai paaugstinātu ziemcietību:
- nepieciešamas regulēt dzinumu skaitu un garumu. Ja dzinumi ir atstāti par daudz, tie slikti nobriedīs un nepārziemos;
- jānormē un laikus jānoņem raža. Ar ražu pārslogoti vīnkoki ziemošanas stadijā ieies novārguši;
- vīnkokam jābūt veselam, zari nedrīkst būt noēnoti. Ja krūms slimības dēļ ir zaudējis lapas vai zari nav izgaismoti, tie nonobriest;
- slāpekļa minerālmēslus vīnkokam drīkst dot tikai auga veģetācijas pirmajā pusē. Nedrīkst aizmirst, ka pietiekams fosfora un kālija saturs augsnē paaugstina dzinumu nobriešanu un līdz ar to arī paaugstina ziemcietību;
- rudenī jānovērtē vīnkoki un atkarībā no nepieciešamības un laika apstākļiem jāveic to piesegšana.
Esmu runājis ar cilvēkiem, kuriem ir nosalusi Latvijā tik daudz stādītā vīnogu šķirne 'Zilga' (šai šķirnei salcietība ir -35 -40 °C robežās ). Latvijā 'Zilga' var izsalt tikai tad, ja netiek ievēroti iepriekš minētie ziemcietības paaugstināšanas pasākumi. Pareizi kopts vīnkoks būs sala izturīgs.
Turklāt vīnogu audzētājiem jāņem vērā, ka daudz bīstamākas par ziemas salu vīnkokam ir vēlās pavasara salnas."
