Persieši ir ideāls kompanjons ikvienam cilvēkam
Persiešu kažoks regulāri jāķemmē un nereti gadās, ka šāda kopšana dzīvnieka saimniekam ar laiku kļūst apgrūtinoša. Šķiet, tas arī bija iemesls, kādēļ baltā persiete Šīla vairākus gadus ceļoja no vienām rokām citās. Līdz sastapa keramiķi Aldu un viņas vīru Juri Bitlāčus no Valmieras. Aldas kundze stāsta, ka garvilnaino kaķi piekritusi ņemt tikai tādēļ, ka vīrs apņēmies to ķemmēt. Persiete ir ļoti mīlīga, ar jauku raksturu un saimnieki ne mirkli nav nožēlojuši savu izvēli. Kaimiņos ar papagaili – teroristu
Savus jaunos saimniekus Šīla pieņēma uzreiz, tikai pirmajā brīdī vieglu izbīli radīja dzīvokļa spārnotais iemītnieks – papagailis. Kaķe uzrāpās uz krātiņa jumta un piebāza savu ziņkārīgo purniņu, lai saskatītu tā iemītnieku. Papagailis, kā jau ierasts, bija paslēpies paša izveidotā ligzdā no skaidām. Līdzko putnelis iečivinājās, tā dižciltīgā persiete muka prom.
Tagad vienīgi papagailis, kurš sevi uzskata par galveno, joprojām provocē kaķi. Ja Šīla asistē saimniecei virtuvē, sēžot uz mīksti apklāta ķeblīša, no būra izlaistais papagailis nolaižas kaķa tuvumā un izdod tik ķērcošas skaņas, ka persietei griežas ausīs un viņa graciozi noslīd no ķeblīša un aiziet... Reizēm, kad kaķenīte mierīgi snauž uz grīdas, putns pielido tuvu klāt un, celdamies augšā, ar spārnu galiem viegli aizskar persietes purniņu. Ja persiešiem būtu raksturīgi kaķu cilts instinkti, papagailis tiktu nomedīts jau pirmajā reizē, vien paspējot knābi no būra izbāzt. Taču Šīlai medību instinkti ir sveši. Viņa nespēlējas pat ar rotaļu pelītēm. Toties ļoti patīk pagulēt siltumā.
Reizēm vakarā ar ķepiņu piesit pie saimnieku guļamistabas stikla durvīm, lai tiktu iekšā un kārtīgi izskrietos pa... sienām. Pēc tam ielec gultā un palūdz, lai izlaiž ārā. Kaķis no labas dzīves kļuvis paresns, tādēļ reiz, cenšoties pa aizkaru stieni nokļūt uz skapja, dūšīgais dibens netika pāri spraugai līdz skapim. Persiete izmēģināja vairākus variantus ar galvu, pēc tam ar dibenu pa priekšu, bet nekā. Beigās nokrita uz grīdas. Kam negadās, taču kopumā saimniece savu acuraugu uzskata par gudru būtni.
Ikrīta rituāls
Persietes kažoka kopšanai saimniekiem ir četru veidu ķemmes, ar kurām gandrīz katru rītu mīluli izsukā. Dzīvnieks nav sajūsmā, īpaši, ja ķemmē vēderu un pakaļkājas.
Bitlāči viņu ēdina ar vienas firmas profesionālo sauso barību, sajaucot kopā vairākus veidus. Ēdiens visu laiku ir bļodiņā, papildus reizēm iedod labu gaļas gabaliņu bez cīpslām. Apēd tējkarotītes tiesu, ne vairāk. Pārsvarā pārtiek tikai no sausās barības. Kārums viņai skaitās tunča konservi savā sulā un... kafijas biezumi.
Reiz, no krūzītes izbirstot kafijai, Šīla ar labpatiku apēdusi biezumus un vēl grīdu uzlaizījusi. Kopš tās reizes viņai kādreiz pa drusciņai iedod ieēst kafiju. Zāli mince ēd amizanti, ar priekšķepiņu kā cilvēks stumjot mutē.
***
uzziņa
- Persieši ir ļoti sena un viena no joprojām izplatītākajām kaķu šķirnēm pasaulē. Sastopami dažādās nokrāsās: kamejas, bruņurupuču, krēmkrāsas, zilā, dūmakainā, melnā u. c.
- Ļoti masīvie kaķi, kuriem ir arī visgarākais apmatojums (līdz 15 cm), īpaši rūpīgi jākopj, citādi būs vien ar kaķi jādodas pie veterinārārsta, lai savēlušos kažoku noskuj.
- Persieši ir apveltīti ar labu veselību. Savu mūžu – 14 līdz 16 gadus – nodzīvo bez lielām problēmām.
- Ļoti miermīlīgi – piemēroti gan ģimenei ar bērniem, gan gados vecākiem cilvēkiem. Vienīgi jārespektē kaķa vēlme pēc mierīga dzīves ritma. Tas nav dzīvnieks, kurš no rīta līdz vakaram spēlēsies un skries ar maziem bērniem.
***
EKSPERTA VIEDOKLIS
Kaķu mīlētāju kluba "Selēna" valdes priekšsēdētāja un ilggadēja persiešu audzētāja Vineta Svikša pastāstīja, ka persieši joprojām ir iecienīta kaķu šķirne gan Latvijā, gan pasaulē. Piemēram, šogad vien klubā persieši ievesti no Zviedrijas, ASV un Kanādas audzētavām. Šiem kaķiem jau ģenētiski iekodēts mīļums. Persieši ir kā balzams nogurušai cilvēka dvēselei. Viņi ir ļoti nosvērti, mierīgi, nav uzbāzīgi. Seko pa pēdām saimniekam un, vien laipni uzrunāti, atsaucas ar lielu sirsnību.
Dzīvo diezgan ilgu mūžu, piemēram, Vinetas audzētavas vecākajai kaķenei jau ir 16 gadu. Kļūstot vecākiem, persieši labprāt lielāko dienas daļu pavada gulšņājot. Persieša kopšanā svarīgi regulāri ķemmēt garo kažociņu (ja kaķis pieradis pie ķemmēšanas, šī procedūra grūtības nesagādās) un uzmanīt acis (lai no asaru kanāliem neveidotos notecējumi abpus degunam, jāizmanto veterinārajā aptiekā iegādājami preparāti).
