Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents TEODORS TVERIJONS "Latvijas Avīzes" žurnālistiem Voldemāram Krustiņam un Svetlanai Leitānei apgalvo, ka neviena Latvijas komercbanka grūtībās nav nonākusi. Runas par bankrotiem ir tikai baumas, kuras var būt izdevīgas spekulantiem vai konkurentiem.
– Kāds ir asociācijas vērtējums par Latvijā strādājošo komercbanku finansiālo stāvokli?
– Banku stāvoklis ir vairāk nekā stabils. Un par to liecina dažādi svarīgi cipari. Piemēram, viens no būtiskākajiem banku stabilitāti raksturojošajiem rādītājiem ir likviditāte (spēja savlaicīgi un bez zaudējumiem izpildīt saistības pret noguldītājiem. – S. L). Latvijas banku likviditāte ir 50,7 procenti, kad normatīvs prasa 30 procentus.
Pasaules finanšu tirgos notikušo satricinājumu cēloņi bija saistīti ar likviditātes trūkumu un bankrotējušo banku apjomīgajiem ieguldījumiem sarežģītos finanšu instrumentos. Latvijā nav nevienas bankas, kas ir pakļauta šāda veida krīzei. Tāpat Latvijas komercbankām pašu kapitāls pārsniedz minimālo kapitāla prasību. Likums nosaka, ka kapitāla pietiekamības rādītājam jābūt 8%, Latvijas bankām tas ir virs 12 procentiem. Tas nozīmē, ka šodien kapitāla pietiekamība bankās ir par 52 procentiem lielāka, nekā to prasa likums. Tādēļ varu droši apgalvot, ka nevienai bankai nepatikšanas nedraud.
ASV un dažām Eiropas bankām problēmas parādījās tikai tā iemesla dēļ, ka bankas daudz līdzekļu izvietoja hipotekārajās ķīlu zīmēs, kuras bija izlaistas apgrozībā. Tās skaitījās ļoti likvīdas, ar augstu vērtību pēc starptautiska audita un reitinga kompāniju atzinumiem. Kad šo papīru vērtība kritās, tad bankām, kuru portfeļos bija ļoti liels ASV vērtspapīru īpatsvars, bilancē atspoguļojās zaudējumi. Latvijas bankās šādu papīru īpatsvars ir tikai 9,2 miljoni dolāru. Uz miljardu lieliem aktīviem, kas ir mūsu bankām, deviņi miljoni ir kā piliens jūrā.
– Tomēr 26. septembrī kopā sanāca visu banku galvas un LKA padome, lai spriestu par situāciju, un nosūtīja Latvijas Bankai savus priekšlikumus.
– Bankas kā neviena cita struktūra ļoti labi izjūt, kāds valstī ir ekonomiskais stāvoklis. Vērtējot klientu finansiālo veselību, mēs redzam, kas notiek valstī. Bankās ir speciālisti, kuri ar to nodarbojas ikdienā. Tiklīdz sajūtam kādus negatīvus procesus, neturam savu vērtējumu zem segas, bet gan dalāmies informācijā ar valdību un Latvijas Banku. Tā savulaik nācām ar priekšlikumu ierobežot kreditēšanu. Tas nebija valdības ierosinājums un arī nav deputātu nopelns. Bankas pašas izrādīja iniciatīvu, jo vienā brīdī kļuva neomulīgi, redzot, ka kreditēšanas tempi, it sevišķi hipotekārajā jomā, pieaug par 80 – 90 procentiem. Tie ir pārāk strauji tempi un bīstami attīstībai. Arī pašreiz, kad ekonomikas attīstības temps strauji samazinās, finanšu un ekonomikas ministram, kā arī centrālajai bankai esam sagatavojuši dažādu veidu priekšlikumus, kuru īstenošana, mūsuprāt, varētu dot tūlītēju pozitīvo efektu ekonomikas stabilizēšanai.
– Kādi tie būtu?
– Uzskatām, ka ir nepieciešams veikt veselu virkni pasākumu, kas paātrinātu naudas apriti Latvijas ekonomikā. Pirmkārt, jāpalielina naudas pieejamība grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem. Lai to nodrošinātu, nepieciešams, lai bankās būtu brīvie resursi. Taču situācija nav vienkārša, jo gan Latvijā, gan arī pasaulē kopumā ir resursu trūkums. Ir ārkārtīgi grūti piesaistīt resursus, bet, ja tas ir iespējams, tad par ļoti dārgu naudu. Tāpēc viens no mūsu konkrētiem priekšlikumiem, kā palielināt resursu pieejamību Latvijā, ir – samazināt bankām noteikto obligāto rezervju normu, saskaņā ar kuru kredītiestādēm attiecīgs naudas daudzums jāglabā Latvijas Bankā. Pašreiz šī norma ir 5 un 7 procenti (atkarībā no piesaistītā resursu veida), lai gan Eiropā tie var būt 2 procenti. Samazinot obligāto rezervju normu, mēs iegūtu vairākus simtus miljonus, kurus varētu laist apgrozībā. Pirms diviem trīs gadiem šo obligāto rezervju norma bija 3 procenti, bet, kad kreditēšanas tempi strauji auga, Latvijas Banka, lai mazinātu kreditēšanas tempus, normu paaugstināja līdz 8 procentiem. Šajā gadā tā tika pazemināta līdz 5 procentiem. Mēs sakām, ka jāsamazina par vēl 3 līdz 2 procentiem.
Tāpat mums ir konkrēti priekšlikumi, kā vajadzētu risināt jautājumus par nodokļu nomaksas atlikšanu grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem. Bankas ir gatavas nākt pretī arī zemniekiem, kuri nonākuši neapskaužamā situācijā Latvijas ekonomikas dēļ. Taču katra kredītiestāde vērtēs, vai zemnieks nepatīkamajā situācijā ir nonācis savas nemākulīgas saimniekošanas dēļ vai to ir ietekmējuši citi apstākļi.
– Pieminējāt, ka kredītiestādēm ir grūti ar līdzekļu piesaistīšanu. Tātad arī to "mātēm" ir smagi, jo nespēj savas "meitas" apgādāt ar naudu.
– Mūsu bankas joprojām turpina izsniegt kredītus – vai nu saņemot naudu no savām "mammām", vai arī ņemot sindicētos kredītus. Runājot par grūtībām, jāsaka, ka tās ir ne jau tāpēc, ka nav naudas, bet gan tāpēc, ka šobrīd starptautiskajā tirgū visas bankas ir kļuvušas piesardzīgas. Kas attiecas uz "mātēm", mēs nevaram teikt, ka tās nedod naudu. Taču tas, ka arī "mātes" bankām šie resursi kļūst dārgāki, ir fakts.
– Daudziem šausmas vieš vārdu salikums "hipotekārie kredīti", kuri izraisīja vētru pasaules finanšu tirgū. Kāda ir starpība hipotekārajai kreditēšanai Latvijā un Amerikā?
– Starpība ir ļoti būtiska, un tās problēmas, ko pārdzīvo ASV, nav pie mums un arī nebūs. Līdzīgs ir tikai nosaukums. ASV kredīts tiek izsniegts, pretī kā ķīlu saņemot nekustamo īpašumu, tad šis īpašums tiek reģistrēts un uz ķīlas pamata tiek izlaisti vērtspapīri, kurus sauc par hipotekārajām ķīlu zīmēm. Šie vērtspapīri tiek laisti apgrozībā fondu tirgos un tiek pārdoti. Pārdodot šos vērtspapīrus, tiek iegūta nauda, kuru izsniedz jaunajam kredītam. Galvenais nosacījums hipotekārā kredīta saņemšanai ASV ir ķīlas vērtība. Arī Latvijā tiek izsniegts kredīts un kā ķīla tiek ņemts nekustamais īpašums, bet uz šo hipotekāro ķīlu bāzes tikpat kā neizlaiž vērtspapīrus. Mūsu gadījumā svarīgākais ir nevis ķīlas vērtība, bet gan cilvēka maksātspēja. Tikmēr ASV cilvēkiem ar ļoti vāju atalgojumu izsniedza kredītus, jo pretī bija ķīla un hipotekāro ķīlu zīmes. Taču, kad šo ķīlu zīmju cenas samazinājās, sākās haoss.
Latvijā hipotēku kredīti bankās ir izsniegti gandrīz deviņu miljardu latu apjomā. Arī hipotekāro ķīlu zīmju apjoms ir nedaudz izlaists, taču tie ir tikai 90 miljoni, kas ir ļoti maza summa.
– Pasaules finanšu krīze tik un tā ietekmēs Latvijas iedzīvotājus. Speciālisti prognozē, ka paaugstināsies kredītu procentu likmes.
– Protams, tas, kas notiek pasaulē, ietekmēs arī mūs. Ķīlu zīmju cenu kritums ietekmējis arī bankas, kas pērk vērtspapīrus, – arī to akciju cenas sāka kristies. Ņemot vērā to, ka resursu pieejamība pasaules finanšu tirgū ir grūtāka un arī dārgāka, tas ietekmēs arī procentu likmes kredītiem. Jautājums tikai, par cik procentpunktiem šīs likmes kāps.
– Tas ir atkarīgs no bankām un arī situācijas
pasaulē ...
– Tieši tā. Tiem cilvēkiem, kuri ņems jaunus kredītus, likmes būs lielākas. Savukārt tiem, kuriem jau ir aizņēmumi, likmju izmaiņas būs tikai gadījumā, ja kredīts ir paņemts ar mainīgo procentu likmi. Fiksētās likmes tas neietekmēs.
– Pieaugot kredītlikmēm, pieaugs arī noguldījumu likmes?
– Tā tas parasti notiek.
– Vai, jūsuprāt, cilvēki nebaidīsies noguldīt savus brīvos līdzekļus bankās, ņemot vērā pēdējā laika notikumus? Atsevišķas bankas ir atzinušas, ka ir personas, kuras, ietekmējoties no baumām, nāk uz kredītiestādi un ņem ārā iepriekš noguldīto naudu. Vai tas ir vērā ņemams fakts?
– Nav pamata ņemt ārā naudu, jo Latvijas banku situācija ir stabila. Protams, ja netici ne bankai, ne valdībai, tad turi naudu "burkā". Konservatīvākie cilvēki var noguldīt naudu drošākajā noguldījuma veidā – depozītā, kur ir garantēts procents un pamatsumma. Gribi pelnīt vairāk, ieguldi ieguldījumu fondos, bet ir jāsaprot, ka 100% garantijas nav – vari vinnēt un vari arī zaudēt. Uzskatu, ka jebkuru brīvu latu labāk krāt nebaltām dienām, nekā turēt zem spilvena un iespaidoties no baumām. Pie tam, ja pēkšņi kāda banka nonāk grūtībās, atbilstoši noguldījuma garantiju likumam minimāli garantēta summa, ko cilvēks par noguldījumu katrā bankā var saņemt, ir 14 tūkstoši latu.
Pēc statistikas datiem – tikai 2% fizisko personu noguldījumi ir lielāki par 14 tūkstošiem latu.
– Nesakiet, ka mātes bankas ir ar tīrām rokām un ka Latvijas "Swedbank" nav saistīta ar Zviedrijas "mātes" darījumiem.
– Jā, Zviedrijas "Swedbank" ASV vērstpapīros ieguldījusi stipri vairāk naudas. Bet runas ap šo banku saistītas ne jau ar kredītiestādes darbības beigšanu vai izsniegtajiem kredītiem, bet gan – ka kredītiestādei samazināsies peļņa. Ja zaudējumus norakstīs pa nullēm, tad var teikt, ka pirmajā pusgadā bankai nebūs peļņas. Uz klientiem šie zaudējumi neatteiksies. Kāpēc tas ir būtiski zviedriem? Tā kā bankas peļņa būs mazāka, tad krītas bankas akciju cena. Tāpēc Zviedrijā ir satraukums gan bankas akcionāru, gan spekulantu vidū. Protams, tas ir nepatīkams fakts, bet ne nāvējošs.
– Kam tad ir izdevīgas baumas par bankas aiziešanu pa "skuju taku"?
– Šīs baumas var pielīdzināt pērnā gada runām par lata devalvāciju. Arī tām baumām nebija un joprojām nav nekāda pamata. Tomēr tās nostrādāja un daļa cilvēku savus noguldījumus latos mainīja pret eiro. Vairākas ārzemju firmas – spekulanti – sāka ņemt bankās miljoniem lielus kredītus latos ar domu, ka būs devalvācija.
Kas attiecas uz banku, tad tā var būt spekulantu vai konkurentu negodīga darbība, kuras mērķis ir pazemināt bankas akciju cenas. It sevišķi tādas baumas stipri ietekmē lielas komercbankas, kuru akcijas kotējas tirgū. Starp citu, aizvadītajā nedēļā biju konferencē Viļņā un tur satiku savus kolēģus. Izrādās, arī Lietuvā un Igaunijā bija izplatītas nepamatotas baumas par "Swedbank". Acīmredzot kāds spēlējas.
