Par reformām, nodokļiem un līdz šim nepamanītām iespējām taupīt Ministru prezidentu Valdi Dombrovski izvaicāja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Māra Libeka.
V. Krustiņš: – Kad starptautiskie kreditori brauc projām, sabiedrība uzzina, ka viņi pārliecinājuši valdību, devuši tai padomus… Vai viesiem bijušas arī kādas nopietnas pārdomas un šaubas par mūsu gatavību, gribēšanu vai izpratni aizdevuma naudas lietās?
V. Dombrovskis: – Jau marta sarunās vienojāmies, ka veiksim strukturālas reformas izglītībā, veselības aprūpē, valsts pārvaldē un civildienestā. To patlaban pildām. Drīz, maija otrajā pusē, notiks tā sauktā Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas pārskata misija, kas iepazīsies ar mūsu sagatavotajiem budžeta grozījumu un reformu plāniem. Valūtas fonda valde tad lems par kreditoru tālākajām darbībām.
Mēs nevaram izpildīt līdz burtam iepriekšējā premjera Godmaņa parakstītās vienošanās ar starptautiskajiem kreditoriem, jo apstākļi grozījušies. Tolaik rēķinājāmies ar piecu procentu recesiju. Patlaban budžets tiek veidots, paredzot 12,9 procentu recesiju, un pat nav zināms, vai pie tās apstāsies. Tādēļ sarunās cenšamies panākt lielāku budžeta deficītu šim gadam.
Nav prāta darbs mehāniski mazināt izdevumus līdz piecu procentu deficītam, jo, samazinot izdevumus, samazināsies arī iekšzemes tirgus, ekonomiskā aktivitāte un līdztekus – budžeta ieņēmumi. Ja izdevumu samazināšana turpinātos, ekonomika virzīsies nevis pa augšupejošu, bet gan lejupslīdošu spirāli.
– Arī ministri, viens noteiktāk, cits miglaināk, ik pa laikam mēdz atsaukties uz medijos piesaukto sociālo spriedzi. Tā ir kā bubulis, par kura apjomiem, sekām, finansiālām un sociālām izteiksmēm neviens nav runājis. Vai šo sociālo sprādzienu draudi nemaz nebaida valdību un kredīta devējus? Vai valdība ir saņēmusi Labklājības ministrijas, arī Drošības policijas, prognozes, brīdinājumus, aprēķinus stāvokļa novērtējumam? Nav jūtams…
– Valdība pie šiem jautājumiem strādā ļoti nopietni. Piemēram, pēdējā valdības sēdē, ņemot vērā, ka pieaugošais bezdarbs ir viens no sociālās spriedzes cēloņiem, Ministru kabinets nolēma pagarināt bezdarbnieku pabalstu izmaksu. Patlaban šo pabalstu maksā atkarībā no darba stāža četrus, sešus vai deviņus mēnešus, bet no 1. jūlija visiem bezdarbniekiem pabalsts tiks pagarināts līdz deviņiem mēnešiem. Jau iepriekš valdībā pārdalījām vairākus desmitus miljonu latu bezdarbnieku pārkvalifikācijai pagaidu darbiem pašvaldībās.
Ar Drošības policiju ir runāts ne tikai par masu pasākumiem, bet arī sociālās spriedzes jautājumiem. Atceroties janvāra notikumus, drošības iestādes daudz nopietnāk gatavojas, lai šāda situācija neatkārtotos.
– Bīstamākais ir, ka situācija var nonākt tik tālu, ka kriminālo darbību līmenis pastiprināsies, sākot ar zādzībām līdz klejojošām laupītāju bandām Rīgā un laukos. Vai policija rēķinās ar šādu iespēju?
– Noziedzības pieauguma nepieļaušana ir jautājums, pie kura Iekšlietu ministrija nopietni un enerģiski strādā. Jau parādījušās ļoti nepatīkamas tendences, tajā skaitā mēģinājumi atsākt reketu un citu veidu noziedzīgas aktivitātes.
– Valdības pašas pasākumiem tomēr pietrūkst stingras konkrētības. Ar jautājumu par sociālo spriedzi saistās jautājums par struktūrfondu naudu saprātīgu tērēšanu, uzkrājumu radīšanu. Mūsu laikraksta lasītāji uzzināja, ka valdība nav iebildusi pret Valsts kancelejas nodomu acīmredzamu lietu noskaidrošanai tērēt gandrīz sešus miljonus latu. Tas nav vienīgais gadījums. Ministrs Zalāns ir noraizējies, ka visas pašvaldības, kas apvienojušās novados, nav saņēmušas pirms vairākiem gadiem Kalvīša valdības solītos 200 tūkstošus latu, kopsummā 4,5 miljonus. Toreiz tiem 200 tūkstošiem bija kāda jēga, bet vai tagad, kad ir novadi, to naudu tomēr nevajadzētu ietaupīt citiem nolūkiem? Vai tomēr jums nevajadzētu būt nedaudz skopākam?
– Tie 4,5 miljoni vēl nav piešķirti. Esmu lūdzis Zalāna kungu izvērtēt naudas lietderīgas izmantošanas iespējas un ziņot par to Ministru kabinetam. Daudzas pašvaldības ir izsmēlušas noteiktos aizņēmumu limitus no Valsts kases, tādēļ var izskatīt iespēju, piemēram, par šo summu dzēst pašvaldību parādus.
Papildus tiek izvērtēts arī 5,6 miljonu latu lielais struktūrfondu projekts. Esmu lūdzis apkopot informāciju par dažāda veida tā sauktajiem administratīvās kapacitātes stiprināšanas projektiem, cik lielā mērā tās ir prioritāras un vai šos līdzekļus nevarētu novirzīt citiem sabiedrībai nepieciešamiem mērķiem. Te gan jāpiebilst, ka lielākā daļa no šīs summas ir Eiropas Sociālā fonda līdzekļi, ja neskaita 800 tūkstošus latu valsts līdzfinansējumu, tāpēc naudu drīkst novirzīt tikai fonda noteikto mērķu ietvaros.
– Šajos spiedīgajos apstākļos katra atkāpšanās un manevrēšana ir labs signāls, lai nedarītu to, ko no mums gaida kreditori. Mēs ceram, ka viņi nav tik akli, lai neredzētu, ka atrodas visādas viltības un dīvaini gājieni naudas tēriņos. Nauda ir jāiegūst sabiedrībai nepieciešamiem nolūkiem, nevis acu apmānīšanai.
– Sociālā fonda ietvaros šos līdzekļus var pārdalīt. Daudz sarežģītāk tos ir pārdalīt mērķiem, kas nav saistīti ar fondu, jo prasa Eiropas Komisijas saskaņojumu, turklāt gandrīz pusgada garumā. Tas ir riskanti, jo daļu no šīs naudas var pazaudēt. Diemžēl Latvija salīdzinājumā ar citām jaunajām dalībvalstīm neizceļas ar aktivitāti Sociālā fonda piedāvāto iespēju izmantošanā, tāpēc ir jādara viss, lai naudu apgūtu daudz aktīvāk.
– Protestējot pret valdības izsludināto taupību, ielās iznāk skolotāji, studenti, māmiņas ar bērniem… Vai jūs esat mīkstsirdīgs un protestētājiem ir cerības, ka premjers dos "atrastos" miljonus?
– Labklājība, izglītība un veselības aprūpe ir tās jomas, kuras valdība cenšas pasargāt vairāk nekā citas. Piemēram, veselības aprūpei sākotnējais plānotais samazinājums bija 84 miljoni, bet reāli tas ir ievērojami mazāks – 39 miljoni latu.
– Vai studentiem ("izglītībai un zinātnei") dosiet ko vairāk par to, ka viņi protestēja pie valdības ēkas?
– Šajā budžeta situācijā valdība nevienam neko vairāk diemžēl nevarēs iedot. Šonedēļ valdība apstiprināja budžeta mērķa griestus, atlikusi vien budžeta tehniskā sagatavošana, lai 1. jūnijā valdība to varētu apstiprināt un iesniegt Saeimā.
– Pirms jūsu viesošanās redakcijā runājām par reformām ar vairākiem ekonomistiem, tostarp "Swedbank" galveno ekonomistu Mārtiņu Kazāku, kurš šaubījās, vai Latvijā ir vajadzīgas 60 augstskolas. Vai tad Latvijas valdībai ir tik daudz jātērējas un vai izglītības un zinātnes apvaimanāšana ir pietiekami pamatota? Pagaidām ir runa tikai par tēriņu apcirpšanu, bet netiek runāts, ko tad valsts vairs nefinansēs. Vai tās būs privātās augstskolas vai politologu un citas tamlīdzīgas nodaļas, programmas utt. augstākajās mācību iestādēs, kuras valstij nav pirmajā vietā?
– Valsts budžetam nav nekāda sakara ar privātajām augstskolām. Nevienam nav iebildumu, ja tās pašas spēj sevi nodrošināt.
Patlaban pastāv 19 valsts augstskolas, un Izglītības un zinātnes ministrija apsver iespēju vismaz daļēji tās, kuras īsteno līdzīgas studiju programmas, apvienot, samazinot augstskolu skaitu. Plāno racionalizēt augstskolu darbu, izveidojot filiāles no esošajām augstskolām, tādējādi samazinot administratīvos izdevumus. Iespējams, ka 19 valsts augstskolas ir pārāk liela greznība pašreizējā ekonomiskajā situācijā.
– Kāpēc mums vajag, piemēram, ārstus gatavot divās valsts augstskolās, no kurām neviena pilnībā nenodrošina ar kadriem? Vai arī politologus? Vai tomēr nebūtu stingri jāpārskata, kādu profesiju kadri valstij šodien vai tālākā nākotnē būs nepieciešami? Kuru studijas finansēt?
– Budžeta studiju vietu skaits ir daudz lielāks eksaktajās zinātnēs, kur trūkst speciālistu, un daudz mazāks humanitārajās zinātnēs, kur ir speciālistu pārpalikums. Ar budžeta vietu skaitu valsts parāda, kādus speciālistus tā ir ieinteresēta sagatavot par savu naudu. Ja cilvēki vēlas mācīties par maksu, neviens to viņiem nevar liegt.
M. Libeka: – Līdzīga situācija ir arī vidējā līmeņa personāla sagatavošanā. Par valsts naudu izglīto tūkstošiem medicīnas māsu, bet ārstniecības iestādēs strādā mazākums.
– Valdības uzdevums būtu noteikt, cik gadu augstskolu un vidējo speciālo mācību iestāžu absolventiem, kas izglītojušies par valsts naudu, būtu jānostrādā valsts darbā.
– Reformu laikā izlien ārā ne viena vien āža kāja. Izpētot veselības aprūpes reformas ieviešanas plānu, var uzzināt, ka 2009. gadā Veselības ministrija grasās pārdot deviņas ārstniecības iestādes, tostarp Straupes narkoloģisko slimnīcu, kas atrodas Straupes pilī, rehabilitācijas centrus Līgatnē, Tērvetē, pie Rāznas un citās gleznainās vietās.
– Kad veselības ministrs Eglītis par šiem plāniem informēja valdību, viņam tika norādīts, ka nekustamo īpašumu apsaimniekošana nav Veselības ministrijas kompetencē. Šie īpašumi jānodod akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi", kura izlems, ko ar tiem darīt.
– Kad strauji kritušās nekustamo īpašumu cenas, valstij nav izdevīgi šādi darījumi – iespējams, par sviestmaizi. Iegūtajai naudai vajadzētu nonākt veselības aprūpes budžetā. Zinot, kā līdz šim saimniekojusi pieminētā akciju sabiedrība, rodas šaubas, ka tā domās par budžeta papildināšanu.
– Ministrijas nedrīkst tirgot savus īpašumus, kā ienāk prātā. Tas jādara centralizēti "Valsts nekustamajiem īpašumiem". Es sekošu līdzi šim procesam un parūpēšos, lai netiktu pieļauti valstij neizdevīgi darījumi.
V. Krustiņš: – Jūs grasāties iedzīvotājus aplikt ar jauniem nodokļiem, riskējot ieiet vēsturē ne no tās labākās puses. Tiek runāts arī par dzīvokļu aplikšanu ar nodokli, bet nekas nav dzirdams par sociālām sekām, ko šāds nodoklis radītu. Kāds ir premjera priekšstats par šo jautājumu?
– Ne mēs to izdomājām. Patiesībā jau iepriekšējā valdība nolēma aplikt ar nodokli dzīvojamo fondu. Tāds plāns bija jau Andra Bērziņa "Latvijas ceļa" valdībai. Einara Repšes valdība nodomu atcēla, jo finansiālā situācija valstī bija daudz vieglāka nekā patlaban.
Ieviešot nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamajam fondam, ir jānosaka neapliekamais minimums nevis naudas summās, bet kvadrātmetros uz vienu iedzīvotāju. Finanšu ministrija patlaban rēķina, cik lielam vajadzētu būt šim minimumam. Ir skaidrs, ka tas nedrīkst radīt papildu nodokļu slogu mazāk aizsargātajam sociālajam slānim. Šis nodoklis neskars nelielu dzīvokļu īpašniekus, bet skars lielu namīpašumu īpašniekus, kuriem pieder dzīvokļi, kas netiek izmantoti, kā arī villu īpašniekus. Ja dzīvokļus neiznomā un tie stāv tukši, namīpašnieki būs spiesti sākt domāt, ko ar šiem dzīvokļiem darīt. Tādā veidā tiks stimulēts nekustamā īpašuma īres tirgus.
– Tātad jums ir humāns nodoms bagāto personu villas un namus piepildīt ar cilvēkiem, kuriem nav dzīvokļu?
– (Smejas.) Nejauksim divas lietas. Viena lieta ir villas, par kurām būs jāmaksā zināms nodoklis, bet otra lieta ir daudzdzīvokļu namīpašumi, kur daudzi dzīvokļi ir tukši un patlaban nav ekonomiska stimula no valsts puses šos dzīvokļus piepildīt. Tāpēc valdība domā, kā šo stimulu radīt.
– Tie tomēr izklausās pēc humāniem nodomiem, nevis pēc naudas pelnīšanas, nodarot pāri villu īpašniekiem?
– Formulējiet to, kā vēlaties, bet ir svarīgi saprast, ka valsts budžetā šis nodoklis neienesīs nevienu santīmu, jo simtprocentīgi nonāks pašvaldību budžetos.
– Ne par velti cilvēki ir satraukušies, jo uz mūža nogali dzīvokļu iemītnieku skaits samazinās, viena vai divas istabas pēc Finanšu ministrijas izpratnes un mērauklām ir liekas. Kāpēc cilvēkam par to būtu jācieš? Jūs droši vien esat redzējis padomju laika filmu "Suņa sirds" un atceraties, kā Švonders bija satraucies, kam profesoram vajag tik daudz istabu.
– Filmu esmu noskatījies un Švonderu atceros. Tomēr mūsu iecerei ar viņu nav nekāda sakara. Dzīvojamā platība ir gan villās, gan daudzdzīvokļu namos. Jautājums ir, cik daudz cilvēku dzīvo šajā dzīvojamajā platībā. Nelielo dzīvokļu neaplikšanu ar nodokli regulēs ar neapliekamo minimumu kvadrātmetros. Tas nozīmē, ka šis nodoklis neskars pat prestižu rajonu nelielu dzīvokļu īpašniekus.
– Ko ar savām gleznām darīs Džemma Skulme? Jācer, ka nevajadzēs pārceļot, jo viņai tās gleznu kvadratūras būs par daudz. Aiz šā nodokļa stāv inteliģence. Jūs tomēr negribat piekrist, ka Finanšu ministrijai ir jādod norādījums, ka tā nedrīkst domāt un rīkoties mehāniski.
– Ja ministrija spēs atrast kādu labāku risinājumu par kvadrātmetriem uz iedzīvotāju, arī tas tiks apspriests. Var taču ņemt vērā, piemēram, to, cik ilgi cilvēks ir dzīvojis attiecīgajā vietā, vai vēl kādus citus kritērijus. Varianti pastāv un tos analizēsim. Mums nekur nav jāsteidzas, tāpēc valdība darīs visu, lai lēmums būtu izsvērts un pārdomāts.
– Kāds ir jūsu viedoklis par t.s. kapitāla pieauguma nodokli?
– Teorētiski šo nodokli uzliek par darījumiem kā starpību starp pirkšanas un pārdošanas cenu. To vajadzēja izdarīt pirms vairākiem gadiem, kad daudz runāja par nekustamo īpašumu spekulatīvo darījumu aplikšanu ar nodokli. Patlaban šī problēma nav tik aktuāla, jo nekustamā īpašuma tirgus ir apsīcis. Bet, kad sāksies nākamā ekonomikas augšupeja, mēs vairs nedrīkstam nonākt tik nesabalansētā situācijā.
Jāpiebilst, ka noguldījumi bankās ar nodokli gan netiek aplikti vai, visticamāk, netiks aplikti.
– Vai finanšu ministrs jau ir saņēmis ārkārtas pilnvaras?
– Vēl ne. Likuma grozījumi ir pieņemti Ministru kabinetā un aizsūtīti uz Saeimu. Pilnvaras paredz – ja ieņēmumi ceturkšņa laikā krītas zem noteiktā līmeņa vai arī budžeta deficīts ievērojami pārsniedz prognozēto, vai arī Valsts kase ziņo, ka nepietiek līdzekļu, finanšu ministram ir tiesības samazināt valsts iestāžu tēriņus, neakceptējot maksājumus. Šīs pilnvaras dod ministram iespēju ātri reaģēt, ja budžets nepildās.
– Vai šīs ārkārtas pilnvaras neattieksies arī uz 2010. gada budžeta sastādīšanu?
– Tas attieksies tad, ja budžets nepildīsies.
– Pēdējā laikā izskan, ka "Jaunais laiks" ir zaudējis savu principialitāti un sabiedrības uzticību. Kā arguments šādam secinājumam visbiežāk tiek minēts, ka Kalvīti "Jaunais laiks" ir ielaidis "Lattelecom" padomē, vai Straumi, kuru ielaidāt Rīgas brīvostas valdē, kaut iepriekš solījāt nekad to nedarīt. Kāpēc jūs piekāpāties? Vai viņi jūs ļoti rupji spieda, draudēja izjaukt valdību? Kurš spieda? Kučinskis, Segliņš?
– Patiešām, valdības koalīcijas veidošanas procesā "Jaunais laiks" ierosināja likvidēt valsts uzņēmumu padomes, arī to uzņēmumu, kuri valstij pieder daļēji, tajā skaitā "Lattelecom". Toreiz izdevās panākt, ka lielākajā daļā uzņēmumu padomes patiešām tika likvidētas, bet saglabājās lielajos un jaukta kapitāla uzņēmumos. Tur gan samazinājām padomēs izvirzīto pārstāvju skaitu. Bet uzņēmumu valdes locekļiem ievērojami samazinājām atalgojumu. Šajā virzienā esam gatavi iet tālāk.
Koalīcijas un Saeimas sastāvs ir tāds, kāds tas ir, tādēļ kompromisi jāmeklē. Tautas partijai par visām varītēm kaut kur vajadzēja iebīdīt Kalvīti, un viņi to izdarīja.
– Vai jūsu teiktais lasītājiem būtu jāsaprot tā: ja "Jaunais laiks" nepiekristu Kalvīša ievirzīšanai "Lattelecom" padomes priekšsēdētāja amatā, tad Tautas partija jums Saeimā sagādātu nepatikšanas?
– To, ka Kalvītim vajag labi atalgotu amatu, Tautas partija atklāti pateica jau valdības veidošanas laikā.
– Bet kas būtu, ja "Jaunais laiks" principiāli ietieptos?
– Ja mēs runājam principiāli, tad, zinot trekno gadu koalīcijas partiju darbības, mums vispār ar tām nevajadzētu runāt. Mēs izvēlējāmies pragmatiskāko ceļu. Lai kādas būtu Saeimā pārstāvētās partijas, "Jaunais laiks" tomēr ar tām runā.
– Vai arī jūs bijāt dzert alu pie ministra Dūklava?
– Lai nebūtu spekulāciju ap šo jautājumu, paskaidrošu, ka valdība devās izbraukuma seminārā nevis uz viesu māju un alus darītavu, bet bija ielūgta pie ministra mājās. Tiesa, Dūklava kungs kā bijušais "Piebalgas alus" vadītājs mums parādīja arī ražotni, kur bija neliela degustācija. Šajās sarunās izdevās vienoties par atsevišķiem budžeta grozījumu aspektiem, un nākamajā valdības sēdē bijām spējīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus. Tā ka nekas slikts nav noticis.
* Švonders – Mihaila Bulgakova stāsta "Suņa sirds" varonis, padomju varas funkcionārs, nama padomes priekšsēdētājs.
