Valsts finansējuma pietiek tikai līdz oktobrim
Nevar pat slēgt
Pirms mazliet vairāk nekā nedēļas bērnu mūzikas un mākslas skolu direktori saņēma kultūras ministra Inta Dāldera parakstītu vēstuli, kurā tiek informēti, ka pirmo astoņu mēnešu darba nodrošināšanai ministrija pārskaitījusi 10 801 109 latus, bet pedagogu darba apmaksai gada pēdējos četros mēnešos paredzēta vien desmitā daļa šīs summas – 1 042 356 lati. Nav atšifrēts, kādu daļu naudas saņems katra atsevišķa skola, arī likmes par slodzi Ministru kabinetā varētu tikt apstiprinātas tikai tuvāko divu nedēļu laikā. Toties vēstules pēdējais teikums ir draudīgs – tajā pašvaldības kā skolu dibinātājas tiek lūgtas izsvērt, vai valsts piešķirtais finansējums ir pietiekams, un, ja ne, paziņot par skolu slēgšanu ministrijai līdz 1. augustam.
Kultūras un radošās industrijas izglītības centra (KRIIC) direktore Agnese Miltiņa uzskata, ka šāda piebilde ir loģiska: "Ja kāda skola tiek slēgta, tai pienākošos finansējumu mēs varam sadalīt citām."
Rīgas Latgales priekšpilsētas mūzikas skolas direktore Karmena Ziemele un P. Jurjāna mūzikas skolas direktors Viesturs Mežgailis gan teic – ar pēdējiem četriem mēnešiem piešķirto naudu pat nepietiek, lai visus skolotājus atlaistu. Taču arī turpināt mācību procesu tāpat kā līdz šim nav iespējams, jo apmaksāt iespējams labākajā gadījumā vienu nodarbību specialitātē. Īpaši smagi tas skars tos, kuriem palicis tikai gads līdz skolas absolvēšanai. K. Ziemele: "Ja man septītās klases skolēns tagad jautās, vai viņam mācīties tālāk mūzikas vidusskolā, kā lai ar tīru sirdsapziņu viņam saku, lai to dara?"
Taču arī ar pārējo klašu skolēniem parakstīti līgumi, un viņi pieņemti akreditētās programmās. Kā tagad tās mainīt? Skolu direktori iedzīti strupceļā: kad maija beigās Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija paziņoja un Kultūras ministrija (KM) nenoliedza, ka nauda mūzikas skolām būs, nebija iemesla neuzņemt audzēkņus.
Šogad pieteikumu, vismaz galvaspilsētā, bijis vairāk nekā jebkad agrāk; droši vien tādēļ, ka samazinājušās interešu izglītības iespējas vispārizglītojošās skolās. Rīgas 3. mūzikas skolas direktors Kārlis Beinerts precizē: "Uz katru, ko uzņēmām, bija apmēram divi, kas palika ārā." Novados konkurss bijis mazāks, tomēr arī tur klases nokomplektētas.
Pašvaldībām vai vecākiem?
Atšķirībā no mūzikas un mākslas vidusskolām, kuru izdevumus pilnībā sedz KM, bērnu mūzikas un mākslas skolu uzturēšanas izdevumus, algas tehniskajiem darbiniekiem un administrācijai apmaksā pašvaldības, bet KM – atalgojumu pedagogiem, tāpat pastāv neliels vecāku līdzmaksājums. Tā kā gada pēdējiem četriem mēnešiem piešķirto līdzekļu pietiek tikai vienam mēnesim, skolu direktori prāto par pedagogu – un līdz ar to arī nodarbību – skaita samazināšanu, vecāku līdzmaksājuma palielināšanu un pašvaldības atbalsta meklēšanu.
Taču jāņem vērā, ka jaunās pašvaldības tikai nupat ievēlētas, bet mūzikas skolu pedagogi un direktori aizgājuši atvaļinājumā, kurš augustā naudas trūkuma dēļ acīmredzot pāries bezalgas atpūtā. Tomēr šajos apstākļos viņiem līdz jaunā mācību gada sākumam jāizlemj, ko darīt.
Gunta Bokša, Alūksnes mūzikas skolas direktore: "Iespējas kaut ko mainīt pastāv vienmēr. Viena ir vecāku finansiālais pienesums, kaut, protams, arī viņu maksātspēja ir kritusies. Tāpat varam mainīt mācību plānu. Pašvaldība ar mums vēl nav sākusi runāt, jo viņiem ir daudz citu sāpīgu jautājumu. Domāju, ka turpināsim pastāvēt. Jautājums tikai – ar cik drakoniskiem noteikumiem?"
Valdošo sajūtu, tiekoties ar Rīgas domes Kultūras departamenta speciālistiem, izteica Kārlis Beinerts – kultūrizglītības joma ir nodota: "Kādam nolūkam mums vajadzīga ministrija, ja tā mūs neaizstāv?"
A. Miltiņa gan KM aizstāv: "Kultūras ministrija spēja atrast vismaz kaut kādu naudu – konkrēti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta, un tagad tā vēl tiek padarīta par vainīgo!... Es priecātos, ja mēs pēc iespējas drīzāk uzzinātu, ka nākamā gada budžetā bērnu mūzikas skolām paredzēti līdzekļi, kaut vai pieci miljoni latu, tad varētu izmainīt mācību plānus, likmes, kaut saīsināt mācību laiku uz trim gadiem, taču būtu skaidrs, ka skolas turpinās pastāvēt."
