Līdz 15. septembrim turpinās Ebreju mūzikas festivāls
Daudzveidība
Cik daudz mēs zinām par skaisto, neparasto, enerģētiski piesātināto ebreju mūziku? Kādas ir tās saknes, un ar ko tā īpaša? Ja runājam pavisam godīgi, lielākoties mūsu muzikālās pieredzes krājumā tik vien ir kā temperamentīgā "Hava nagila", kuras ritmos mēdz dejot ballītēs.
Kaut daļēji baltos plankumus šajā ziņā dzēsīs Ebreju mūzikas festivāls, kam dots nosaukums "No kantoriem līdz klezmeriem". Kopumā tā ietvaros iekļauti astoņi koncerti, kas atspoguļo visu ebreju mūzikas daudzveidību – no kantoru dziedāšanas līdz klezmeru tautas mūzikai. Turklāt pirmoreiz Latvija iepazīst sefardus jeb spāņu ebreju mūzikas izpildītājus.
Klezmeri un kantori
Ko nozīmē noslēpumainie jēdzieni – klezmers, jidišs, kantors? Vienkāršos vārdos runājot – klezmers ir austrumu ebreju tautas mūzika, kas galvenokārt tiek dziedāta jidišā, latviešiem pazīstamākajā ebreju valodas atzarā – savdabīgajā ebrejiskajā vācu valodas paveidā. Visbiežāk klezmeru atskaņošanā piedalās arī vijole, koklei līdzīgais strinkšķināmais instruments cimbala vai kāds cits stīgu instruments.
Zinātāji apgalvo, ka klezmeru repertuārs lielākoties radīts 19. gadsimtā Besarābijā – teritorijā, kuru šodien veido Moldova un neliela Ukrainas un Rumānijas teritorija. Tieši šī stila mūzika latviešiem ir vispazīstamākā, tomēr – ne vienīgā no ebreju mūzikas bagātīgā mūzikas kultūras mantojuma. Jo ebreji ir ļoti muzikāla tauta.
Savukārt kantors saistīts ar mūziku, ko lieto reliģiskās ceremonijās jūdaistu templī sinagogā. Proti, kantors ir ebreju reliģisko ceremoniju dziedonis. Šie dziedājumi ir ļoti virtuozi, to izpildīšanai nepieciešama laba un īpaši trenēta balss.
Pateicoties festivāla koncertiem, iespējams, tiksim par soli tuvāk noslēpumainajai ebreju mūzikas pasaulei, kas veidojusies daudzu gadsimtu garumā. Šīs tautas skatījums uz visām lietām, mūziku ieskaitot, ir reliģijas, vēstures un audzināšanas ietekmēts.
Latvija, Krievija, Francija
Klezmeru mūzikai triju koncertu garumā būs veltīts 13. septembris.
Pulksten 16 Rīgas Ebreju kopienas Lielajā zālē Skolas ielā 6 skanēs programma "Špil a lidele", ko sarūpējusi 2003. gadā Latvijā dibinātā grupa "Riga Klezmer Band" kopā ar tā izveidotāju – Rīgas Horālās sinagogas kantoru Vladu Šulmanu.
Otrs klezmeru koncerts – "Divi dueti" – šajā zālē skanēs plkst. 18, programmā pretstatot divus skatījumus uz jidiša dziesmām un aškenazu (ebreji, kas sarunvalodā lieto jidišu) kultūras mantojumu. Duets "Ojfn veg" (tulkojumā – "Uz ceļa") no Krievijas uzstāsies ar programmu "Pa ebreju dziesmas ceļiem", skandējot gan folkmūziku, gan ebreju autoru dziesmas jidiša, ivrita un krievu valodā.
Tikpat brīvi tradicionālās jidiša dziesmas, piešķirot tām jaunu, aktuālu skanējumu, bet nezaudējot ebreju mūzikas šarmu, atskaņos arī Latvijas duets "Forshpil". Klezmeru mūzikā "forshpil" nozīmē to kompozīcijas daļu, kurā brīvi tiek apspēlēta melodija, tādējādi priekšnesuma sāls ir improvizācija.
Trešais klezmeru mūzikas koncerts klausītājus plkst. 21 ielūdz uz galeriju skatuvi "Degunradzis" Cēsu ielā 20. Te savu māku demonstrēs grupa "Les Mentsch" no Francijas – ārkārtīgi pazīstama savā dzimtenē, jo atskaņo mūziku, kuras pavadībā vairāk nekā pirms simt gadiem dejoja viesi ebreju kāzās, bet šodien – jaunieši un sirmgalvji klubos visā Eiropā un ārpus tās robežām. Ja vēlamies paralēles, te būs kas līdzīgs "Iļģiem" latviešu izpratnē. Publikai jāgatavojas dziedāt līdzi, sist plaukstas un dejot līdz pagurumam...
Vecmāmiņas dziesmas
Festivālu ievadot, viens aizraujošs koncerts jau noticis – tā bija spāņu ebreju sefardu mūzikas programma "Vecmāmiņas dziesmas", kas aizvadītās ceturtdienas vakarā izskanēja Rīgas Ebreju kopienas Mazajā zālē. Uz Rīgu šo programmu atveda kanādiešu dziedātāja Judifa Koena – etnomūziķe un spāņu ebreju mūzikas pētniece, kas savas zināšanas nodod studentiem Jorkas universitātē Toronto.
Judifa Koena savus koncertus neveido tikai kā muzikālu soloprogrammu. Tajos viņa publiku aizrauj ar interesantām sarunām, stāstiem par ebreju mūzikas kultūru, aicinot visus dziedāt kopā. Tāpēc bija ļoti interesanti paklausīties, kā Judifas sniegumā skan dziesmas jidiša, ivrita, franču, spāņu, portugāļu un slāvu valodā.
Starp citu, koncerta nosaukuma skaidrojums tālu nav jāmeklē. Izrādās, dziedātājas vecmāmiņas ģimene savulaik emigrējusi no Rīgas.
Kulminācija – Baltajā namā
Ebreju mūzikas nedēļas kulminācija – koncerts "5770" Latvijas Nacionālajā operā nākamceturtdien, 10. septembrī. Kāpēc 5770? Tieši šāds gads ir sācies pēc ebreju laika skaitīšanas. Koncertā piedalīsies Rīgas Horālās sinagogas kantors Zejevs Šulmans, koris "Balsis" ar programmu "Nodedzināto sinagogu melodijas", koris "Hasidas kapela" (Maskava), Lielā teātra solisti un Liepājas simfoniskais orķestris.
Šis koncerts arī noslēgs biedrības "Šamir" sešu gadu garumā loloto projektu "Latvija. Sinagogas un rabīni. 1918. – 1940.", parādot ebreju dzīves daudzpusību pirmskara Latvijā. Tieši šajā vakarā LNO Baltajā zālē tiks atklāta izstāde "Sinagogas Latvijā. 1918. – 1940.".
Holokausta mācība
Ebreju tautai traģiskā holokausta vēsti jaunajai paaudzei gluži kā vēstures stundu 15. septembra vakarā Rīgas Ebreju kopienas Lielajā zālē pasniegs arī norvēģu mūziķi – dziedātāja Marta Smita un pianists Hākons Smits. Būdami Oslo konservatorijas pasniedzēji, viņi izrādi "Holokausta balsis" veidojuši pēc izdzīvojušo ebreju tautības kaimiņu atmiņu motīviem.
Un vēl. Ebreju mūzikas nedēļā 14. septembra vakarā Rīgas Ebreju kopienas Lielajā zālē dzirdēsim un redzēsim arī pasaulslaveno soprānu Inesi Galanti koncertā "Judifas dziesmas". Koncerta programmu veido tikai sievietes.
