Pamatīgas pārmaiņas Centrāltirgus vizuālajā izskatā un saturā jaunā Rīgas domes vadība piesolīja, tikko nākusi pie varas, – Centrāltirgu, autoostu un Centrālo dzelzceļa staciju pārveidos vienotā kompleksā.
Lai saprastu, kad un kā Centrāltirgus tiešām sevi varēs dēvēt par Latvijas ražojumu mājvietu, uz sarunu aicinājām tirgus
valdes priekšsēdētāju Daini Liepiņu (attēlā).
– Kā jūs plānojat panākt to, lai Centrāltirgus tēls kļūtu pievilcīgs pircējiem un arī pilsētas viesiem?
– Tēla jautājums Centrāltirgū līdz šim nav risināts. Tirgus tika radīts tieši latviešu precei. Sākotnēji tirgu būvēja pēc principa – konkrēta vieta vairumtirdzniecībai, paviljoni – piena, gaļas, zivju tirdzniecībai, tirdzniecība ārējos laukumos, spīķeri – noliktavām. Mēs neko jaunu neizdomāsim. Vai nu mēs pielāgosimies tam, kam tas ir būvēts, vai tas nedarbosies. Līdz šim darbojas deviņdesmito gadu "atrauga". Tagad jādomā, kā saglabāt to tirgus šarmu, ko pastiprina iespēja kaulēties. Jo, ja tirgū nevar kaulēties, tas vairs nav tirgus.
– Jau mēnesi esat tirgus vadītāja postenī. Kādi ir jūsu novērojumi?
– Ir pilnīgs haoss loģistikā. Piemēram, amatnieki ir izmētāti dažādās tirgus vietās, nevis atrodas vienkopus. Par iespējām nākt un kaut ko jaunu piedāvāt tirgū interesējas arī, piemēram, pavārs un restorānu īpašnieks Elmārs Tannis. Viņš domā, ka šeit nav brīvu vietu. Taču – šābrīža tirgus noslogojums ir tikai 70%. Tātad – mēs gribam iegūt jaunus piedāvājumus. Taču šī iespēja nekādi nav reklamēta. Tādēļ esam nolēmuši individuāli strādāt ar plašsaziņu līdzekļiem, lai informētu, kas un kā ir pieejams Centrāltirgū. Taču mēs gribam izdarīt tā, lai Jelgavā, Ogrē vai Saldū, vai jebkurā citā pilsētā cilvēki zina, ka šeit var nākt un darboties. Nāc un nomā vietu, ja tev ir produkts, ko pērk.
– Vai, visu iepriekšminēto paveicot, jūsuprāt, prestižs parādīsies un arī latviskais būs redzamāks?
– Par latvisko garu pašlaik ļoti aktīvi iestājas uzņēmējs Gunārs Ķirsons. Viņš nav vienīgais, kura idejas mēs uzklausām, analizējam un liekam kopā. Latviskais parādīsies noformējumā, jo pašlaik tirgū no latviskuma nav ne vēsts. Uz betona būvētas stikla vai plastikāta būdas nebūt nav latviskas. Pie tā būs jāpiestrādā. Tikko tu tirgotājam teiksi – uztaisi smuki vai arī mēs uztaisīsim, bet tev par to jāmaksā, viņi visi kā viens bļaus – man to nevajag. Iedod man vienu kartupeļu maisu, uz kā sēdēt, un es te tirgošos. Mēs no šādas cīņas neizbēgsim. Tomēr mēs varam izdarīt tā, lai pa tirgu nav jāiet, regulāri iekāpjot peļķēs vai mīcoties pa dubļiem. Var panākt arī normālu tirgus sistēmu, lai visi zina, kur atrodami dārzeņi, kur – augļi, puķes un amatnieku izstrādājumi.
– Kā jūs panāksit, lai cilvēkā būtu pārliecība – es šajā tirgū pērku Latvijas produkciju?
– Ja godīgi – tirgus galvenais uzdevums nav noskaidrot katras konkrētās preces izcelsmi. Mans uzdevums ir nodrošināt konkurenci un lai cilvēki šeit var iegādāties to, ko viņi vēlas. Taču domāju, ka to var risināt. Pašlaik apsveram iespēju ieviest tādu kā Centrāltirgus apliecību vai zīmogu Latvijas produkcijai. Tas gan arī būs koks ar diviem galiem. Mēs varam aizbraukt uz saimniecību, konstatēt, ka āboli tiešām tajā ābelē aug, un iedot šo zīmogu. Taču saimnieks ābolus var ātri izpārdot, un neviens viņam nevarēs aizliegt pa ceļam iegādāties poļu ābolus, ko vēlāk tirgos kā Latvijā augušus. Var jau būt, ka to novērst var. Taču man gan šķiet, ka tā ir cīņa ar vējdzirnavām.
– Vai ir zināms, cik īsti tirgū pašlaik ir Latvijas zemnieku un amatnieku?
– No galvas gan nepateikšu. Turklāt viņu skaits katru dienu mainās. Kad ir sezonas prece, viņi nāk katru dienu, kad nav – nekā. Tas ir plūstošs process. Stabilie tirgotāji ir gaļas paviljonā, jo šai precei ir svarīgi noteikti glabāšanas apstākļi. Arī piena paviljonā ir savi stabilie tirgotāji.
– Vai nomniekus, kas strādā tirgus teritorijā, arī sagaida pārmaiņas?
– Ar viņiem jau notiek intensīvs darbs. Nomniekiem nebūs izvēles. Sakņu un gaļas paviljonā, kā arī rūpniecības tirgū, kas vēl ir Centrāltirgus īpašums, mēs pacelsim līmeni. Ja nomnieki savās tirdzniecības vietās neieguldīs un netiks līdzi mūsu līmenim, viņi bankrotēs.
– Ko nozīmē – pacelt līmeni?
– Šobrīd mūs neapmierina iznomāto vietu higiēniskais stāvoklis un arī darba organizācija. Ja šobrīd nomnieks var atļauties savu teritoriju turēt noslogotu tikai par vienu trešdaļu un nomaksāt tirgum nomas maksu un viņam it kā ir labi, tad kaut kas nav kārtībā ar viņa matemātiku. Vai arī – kaut kas nav kārtībā ar mūsu savstarpējām attiecībām. Tajā pašā laikā nakts tirgus, kuram vajag vairāk vietas, nezina, uz kuru pusi paplesties. Ceru, ka tukšu vietu nebūs un ar nomniekiem atradīsim kopīgu valodu.
– Kas notiks ar nakts tirgu?
– Līdz šim nav bijis sakārtots likumīgais pamats tā darbībai. Nav bijis piešķirts tirgus statuss, ko tagad pēkšņi konstatēja kā jaunā tirgus vadība, tā arī beidzot Valsts ieņēmumu dienests. Risinājums jau ir. Pirmkārt, esam iesnieguši Rīgas domē lūgumu piešķirt šim tirgum nepieciešamo statusu. Kaut vai uz to laiku, līdz atrisināsim, kā to reformēt. Otrkārt, strādājam pie tā, lai nakts tirgu pārvietotu uz Gaiziņa ielas posmu, kas atrodas turpat iepretim vietai, kurā tirgus atrodas tagad.
