Mazāk sastrēgumu, tīrāks gaiss pilsētās, labāka veselības aprūpe, būtiski enerģijas un naudas ietaupījumi – tās ir lietas, kuras nākotnē varētu sniegt uz internetu balstītās viedās tehnoloģijas.
Atbalstu šo tehnoloģiju attīstībai ir paudusi Eiropas Komisija, kuras soli apsveic speciālisti un saredz tajā iespēju veicināt Eiropas un Latvijas konkurētspēju.
EK ir nākusi klajā ar stratēģiju, kā izvirzīt Eiropu vadošā pozīcijā uz interneta balstīto viedo infrastruktūru izstrādes jomā. Plānots, ka EK radīs partnerību starp valsts iestādēm un lielākajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumiem, tai no 2011. līdz 2013. gadam piešķirot papildu 300 miljonus eiro.
Interneta viedo tehnoloģiju neierobežotajām iespējām ir jākalpo, lai cilvēkiem uzlabotu dzīves līmeni, ir pārliecināts Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes asociētais profesors Leo Seļāvo. "Piemērs: ja būtu daudz pie interneta pieslēgtu sensoru mežā vai privātmājās, varētu pamanīt ugunsgrēkus un brīdināt par to," teica asociētais profesors. Tāpat viņš uzsver, ka ar dažādiem sensoriem varētu aprīkot automobiļus, lai reālajā laikā noteiktu satiksmes intensitāti. "Nebūtu ilgi jāmeklē vieta, kur nolikt automašīnu, bet gan jau būtu uzrādīts, kur noparkoties," teica L. Seļāvo. Pašlaik šādi sensori maksā 50 līdz 150 dolārus, taču nākotnē tie varētu kļūt krietni lētāki. EK akcentē, ka, izmantojot tādas interneta tehnoloģijas kā viedtagi, sensori un nākotnē arī "Galileo" satelītnavigācijas sistēmu, varētu par 20% samazināt satiksmes sastrēgumus, kas Eiropai izmaksā 135 miljardus eiro gadā un vēl par 15% piesārņojošu vielu izmešus.
L. Seļāvo uzsver, ka dažādi sensori nav ļoti dārgi un tos var izmantot ikdienā, piemēram, mainot temperatūru apkurei, par 20 līdz 25% var ietaupīt enerģiju. Tāpat ar dažādu sensoru palīdzību iespējams noteikt, kādā stāvoklī ir ķirši un ābeles, kas jau viena projekta ietvaros tiek darīts.
Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) valdes loceklis Mikus Ozols uzsver, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nav jāskata kā atrautas no citām nozarēm. "Grūti iedomāties uzņēmumu, kas nav balstīts uz šīm tehnoloģijām. Ja šo tehnoloģiju nebūs, mēs nevaram runāt par efektivitāti un konkurētspēju. Tādēļ informācijas un komunikāciju tehnoloģijām jābūt vienai no prioritātēm valstī," skaidroja M. Ozols.
M. Ozols kā piemēru min "Swedbank" lēmumu attīstīt interneta banku, aiztaupot laiku gan bankas darbiniekiem, gan iedzīvotājiem, kuriem, lai veiktu ikdienas norēķinus, nav jādodas uz bankas klientu apkalpošanas centriem. Kā vēl vienu labu piemēru S. Bāliņa min Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. "Kādreiz uzņēmumu darbinieki atskaites uz VID nesa, sakrautas lielās kastēs. Toreiz bija ļoti daudz cilvēku, kas informāciju ievadīja datorā, bet tagad ir iespēja ietaupīt laiku un naudu," uzsver M. Ozols.
S. Bāliņa sacīja, ka būtiski ir panākt, lai vairāk tiktu lietots e-paraksts, kas atvieglotu dokumentu apriti gan valsts pārvaldē, gan uzņēmējdarbībā. "Cilvēki ir pieraduši pakalpojumus saņemt elektroniski, un to viņi gaida arī no valsts." Tāpat būtiski ir attīstīt e-veselības projektu. "Laukos vairs nav palicis daudz veselības aprūpes speciālistu. Varētu, piemēram, rentgenu cilvēkam uztaisīt laukos, lai pēc tam to nosūtītu izvērtēšanai uz kādu citu ārstniecības iestādi," uzsvēra S. Bāliņa.
