Šodien bibliotekāri rokas ne tikai grāmatu plauktos, bet arī interneta datubāzēs
Savai paziņai Kristīnei, kura tikko beigusi vidusskolu un nonākusi profesijas izvēles priekšā, ierosinu – varbūt kļūsti par bibliotekāri? Viņa izbrīnā iepleš acis un visai skarbi attrauc: "Tu ko?! Vai tad es pēc tādas izskatos?" Dzirdot vārdu "bibliotekārs", daudzi iedomājas mazu, salīkušu sieviņu ar biezām brillēm un kārtīgu copi, kura izlasījusi visas bibliotēkā atrodamās grāmatas un kāri "norij" ikvienu jaunu eksemplāru. Atlikušajā laikā viņa slauka putekļus no grāmatu muguriņām... Tas, protams, ir tikai stereotips, taču tam ir liels spēks.
Patiesībā bibliotekāra profesija mainās līdzi laikam. Mūsdienās viens no galvenajiem bibliotekāra darbarīkiem ir dators ar interneta pieslēgumu. Šīs profesijas pārstāvja uzdevums – būt padomdevējam, milzīgajā informācijas okeānā palīdzēt atrast katram piemērotāko avotu.
Latvijas Universitātes Informācijas un bibliotēkstudiju nodaļā tiekos ar jaunajiem bibliotekāriem Artūru Kokorēviču un Daci Ūdri. Artūrs šogad ieguvis bakalaura grādu, Dace jau studē maģistrantūras 2. kursā. Sarunā piedalās nodaļas vadītāja Baiba Holma.
– Uz studiju programmu "Bibliotēkzinātne un informācija" parasti nav liela konkursa. Kā to skaidrojat?
Baiba Holma: – Jā, parasti konkurss ir 1,5 līdz divi cilvēki uz vienu budžeta vietu. Vienīgi pirms dažiem gadiem, kad tikko sāka runāt par Nacionālās bibliotēkas celtniecību, bija liels studēt gribētāju pieplūdums – četri cilvēki uz vienu vietu.
Visticamāk, programma nav populāra sabiedrībā valdošo stereotipu dēļ. Jaunieši īsti nesaprot, ko bibliotēkā var darīt. Viņiem nav priekšstata par procesiem, kas norit bibliotēkas "aizkulisēs", – informācijas avotu meklēšana un apstrāde, datu bāzu un digitālo bibliotēku veidošana.
– Dace un Artūr, kāpēc izvēlējāties šo profesiju?
Dace Ūdre: – Viss aizsākās jau bērnībā. Kad sāku iet skolā, plauktos kārtoju grāmatas. Izvietoju pēc tēmām, augumiem. Vecmāmiņa teica, ka noteikti kļūšu par bibliotekāri. Tobrīd nodomāju – kādas muļķības, nemūžam! Kad beidzu vidusskolu, man visas durvis bija vaļā. Padevās itin viss, taču izvēlējos bibliotēkzinātni. Gribēju saprast, kā organizēt sevi, informāciju sev apkārt.
Pateicoties iegūtajām zināšanām, ir vieglāk dzīvot mūsdienu informācijas jūrā. Man bieži zvana draugi un jautā, kur atrast to un to. Prasa ne tikai par grāmatām, bet, piemēram, kā aizlidot uz kādu valsti.
Artūrs Kokorēvičs: – Man jau bērnībā patika visādi dokumenti, grāmatas un bukleti. Iepriekšējo izglītību ieguvu Rīgas Valsts tehnikuma Poligrāfijas centrā. Tur iemācījos grāmatas izgatavot. Bibliotēkzinātnes studijas sekoja kā loģisks turpinājums, jo nu apguvu, kā grāmatas izmanto. Lielas cerības saistu ar Gaismas pili!
– Vai, izvēloties profesiju, nebiedēja sabiedrībā valdošais stereotips – grāmatu tārps ar biezām brillēm?
D. Ū.: – Nebiedēja. Vai tad, uz mums paskatoties, nav redzams, ka tas galīgi neatbilst patiesībai? (Smaida.) Esmu piedalījusies konferencēs ārzemēs un tur satikusi jauniešus, kas studē bibliotēkzinātni citās valstīs. Biju pat nedaudz pārsteigta, cik viņi visi ir atraktīvi, komunikabli un forši cilvēki! Ārzemēs šis stereotips jau sen izzudis, un līdz ar bibliotēku modernizāciju tas pamazām notiek arī Latvijā.
B. H.: – Dace runāja par konferenci ar nosaukumu "Bobcatsss", kas reizi gadā pulcē studentus no informācijas un bibliotēkzinātnes studiju programmām visā Eiropā. Konference katru gadu notiek citā valstī. Ikvienam mūsu studentam ir iespēja izstrādāt pētījumu un piedalīties konferencē.
– Vai, pasakot, ka esi bibliotekārs, ir nācies saskarties ar negatīvu reakciju?
D. Ū.: – Drīzāk ar neizprotošu. Brīnās – kas, kas? Bakalaurs bibliotēkzinātnē?! Kas tā vispār par zinātni? Droši vien tu visas grāmatas no galvas zini! Atbildu – jā, protams, man jāzina visas grāmatas no galvas! Vēl paironizēju, ka tagad turpinu mācības maģistros, jo bakalauros visas no galvas vēl nepaguvu iemācīties! (Smejas.) Arī tas, ka bibliotekāri mājās daudz lasa, ir mīts. Patiesībā bibliotekārs dienas laikā iziet cauri tādam informācijas daudzumam, ka vakarā īsti nav vēlēšanās uz grāmatu pat paskatīties.
A. K: – Ir arī stereotips, ka tā nav vīriešu profesija. Bet, ja dators saplīst vai smaga grāmatu kaudze jānes, tieši vīrieša rokas noder!
– Dzirdēts viedoklis, ka bibliotekārs ir izmirstoša profesija. Jau tagad internetā atrodamas ieskenētas grāmatas, publikācijas. Kurš gan ies uz bibliotēku, ja grāmatas atrodas pāris datorpeles klikšķu attālumā?
B. H.: – Bet vajadzēs taču cilvēkus, kas grāmatas ieskenē, apstrādā, sakārto pēc tematiem un citiem kritērijiem, pievieno anotācijas un atslēgas vārdus, citiem vārdiem, padara tās sameklējamas. Internetā atrodamie elektroniskie katalogi un datu bāzes, kur atrodamas ieskenētās grāmatas un citi materiāli, ir bibliotekāru veikums. Profesija neizzudīs, bet mainīsies.
Pateicoties informācijas tehnoloģijām, tagad informāciju atrast ir daudz vieglāk, bet bibliotekāriem vajag daudz jaunu zināšanu – par informācijas tehnoloģijām, saskarsmi, psiholoģiju, mārketingu, projektu vadīšanu, sabiedriskajām attiecībām, programmēšanu... Šobrīd pilnveidojam studiju programmas.
A. K.: – Ne velti ir sauklis – mainies vai arī tiksi nomainīts! Tuvākais bibliotekāru mērķis ir izveidot visu Latvijas bibliotēku kopkatalogu. Nedaudz tālākā nākotnē plānots katalogā apvienot ne tikai bibliotēkās, bet arī muzejos, filmotēkās, dažādos arhīvos atrodamos resursus. Ne tikai grāmatas, bet arī filmas, gleznu un citu eksponātu attēlus. Tehnoloģiju attīstība un digitalizācija ir pavērusi milzīgas iespējas. Darbs jau sācies.
D. Ū.: – Agrāk bibliotekāri bija tie, kas pienesa klāt grāmatas un aptekalēja katru lasītāju. Tagad bibliotekārs vairāk ir kā padomdevējs, kas iesaka, kā lasītājam paša spēkiem atrast piemērotāko informācijas avotu.
A. K.: – Bibliotekāram šodien jāprot ļoti daudz. Bija gadījums – atbraucis cilvēks no laukiem un vēlas internetbankā rēķinus samaksāt. Lai parādu, kā tas darāms! D. Ū.: – Bet pie manis vienreiz atnāca vīrietis, kurš gribēja mājas apstākļos emaljēt katliņu. Prasīja emaljēšanas formulu! Ķīmijas plauktiņā atradām tikai vispārīgas ķīmijas rokasgrāmatas, enciklopēdijas, tāpēc aizsūtīju viņu uz Ķīmijas fakultātes bibliotēku. Tur viņš kāroto lasāmvielu ieguva. Bibliotekāram garlaicīgi nav nekad!
***
uzziņa
Bakalaura studiju programma
"Bibliotēkzinātne un informācija"
Studiju ilgums: 3 gadi pilna laika klātienē.
Studiju vietu skaits: 25 budžeta un 30 maksas vietas.
Studiju maksa: 1300 lati gadā.
Darba iespējas: absolventi var strādāt par informācijas speciālistiem bibliotēkās un informācijas centros, valsts un komercstruktūrās, kurās tiek veikta informācijas meklēšana, atlase, organizēšana un izplatīšana. Veikt gan klientu un informācijas lietotāju apkalpošanu, gan informācijas sistēmu veidošanu un uzturēšanu.
