Finanšu ministrijā nākamajam gadam plānotais nekustamā īpašuma nodoklis ievērojami pārsniegs cilvēku spējas maksāt. Sevišķi liels slogs tiktu uzvelts Jūrmalas, Rīgas, Rīgas pievārtes, Liepājas ģimenes privātmāju īpašniekiem, kuriem labos rajonos par zemi un par dzīvojamām ēkām būtu jāmaksā vairāki tūkstoši latu gadā.
Draudīgs nodoklis par zemi
Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un Inženierekonomikas fakultātes praktizējošais docents Aldis Rausis uzskata, ka vislielākās bažas izraisa 1,5% lielais nodoklis par zemi. Ja valsts papildus plāno saņemt nodokļa maksājumu par dzīvojamām platībām, tad ir lielas šaubas, vai Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāji spēs maksāt.
Pērn Jūrmalas domes nesaņemtā nodokļa maksājumu kopējā summa bija aptuveni 300 000 latu. Šogad – aptuveni 600 000 latu. Nodokļa parādi par zemi un par ēkām sasniedz aptuveni 1,8 miljonus latu.
A. Rausis norāda – citās valstīs atšķirībā no Latvijas nekustamā īpašuma nodokļa politika balstās uz cilvēku ienākumiem, proti, aprēķinātā nodokļa summa nedrīkst pārsniegt 5 procentus no mājsaimniecības vidējiem ienākumiem gadā. Šādi salīdzinot mājsaimniecību gada ienākumus ar 2011. gadam plānoto maksimālo nodokli par 1500 kvadrātmetru lielu apbūves zemes gabalu, redzams, ka Liepājā tas pārsniedz mājsaimniecības gada ienākumus aptuveni 2 reizes, Rīgā – aptuveni 4,5 reizes, bet Jūrmalā aptuveni 5 reizes.
Rīgā vislielākie nodokļi par zemi sagaidāmi Ķīpsalā, Balasta dambja rajonā, kur par 1500 kvadrātmetru individuālās apbūves zemes gabalu 2011. gadā varētu būt jāmaksā tabulā norādītie 1800 lati. Tomēr arī citur Rīgā nodoklis par šādas platības zemes gabalu varētu iznākt gana draudīgs.
Palielinājums – par 25% ik gadu
Iespaidīgi ir arī kopš 2007. gada maksāto nekustamā īpašuma nodokļa summu kāpuma tempi. Piemēram, 2007. gadā Jūrmalā maksimālais nekustamā īpašuma nodoklis par 2000 kvadrātmetru lielu apbūves zemes gabalu bija aptuveni 650 līdz 700 lati. Īpašumu cenu kāpuma un kadastrālo vērtību lielā lēciena (Jūrmalā caurmērā – 6,5 reizes) izraisīto nekustamā īpašuma nodokļa summu pieaugumu it kā ierobežoja likumā noteiktais, proti, 2008., 2009. un 2010. gadā maksātā nodokļa summa nedrīkst pārsniegt iepriekšējā gadā noteikto nodokļa apmēru vairāk kā par 25%.
Pēc šā gada 17. jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" šis ierobežojums ir noteikts arī 2011. gadam. Taču Finanšu ministrijā norāda: ja nodokļa apmēra pieaugums ir radies nodokļa likmes paaugstināšanas dēļ, tad minētā likuma norma nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu nenosaka.
Būtībā kopš 2008. gada nodoklis ik gadu palielinās par 25%. Piemēram, 2007. gadā Jūrmalā par 1500 kvadrātmetru zemes gabalu vidējā vērtību zonā bija jāmaksā 180 lati, 2008. gadā – 225 lati, 2009. gadā – 281 lats, 2010. gadā – 351 lats, bet 2011. gadā – 440 lati. Tādējādi 2011. gadā jūrmalniekiem nekustamā īpašuma nodoklis varētu būt 2,44 reizes lielāks nekā 2007. gadā. Bet 2012. gadā, ja valdība nepagarina tā saucamo 25% nodokļa pieauguma ierobežojumu, – 773 lati jeb pāri par 4 reizēm vairāk nekā 2007. gadā!
Tabulā redzama milzīgā nesamērība nodokļa maksājumos par zemi un par ēkām Jūrmalā un Ludzas rajona Nirzas pagastā, kur par 1500 kvadrātmetru zemi jāmaksā vien 4,5 lati, bet par ģimenes māju – 36 lati.
Jāpārskata paņēmieni un likmes
Kā atzīst A. Rausis, kurš agrāk pats strādājis Valsts zemes dienestā (VZD) un piedalījies Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma sagatavošanā, Jūrmalā kadastrālo vērtību paaugstina spekulatīvie darījumi. Piemēram, 2007. gadā Jūrmalā pirmajā joslā pie jūras zemes cenas sasniedza pat 400 latu par kvadrātmetru. Reizē pilsētai tuvējos pagastos tās svārstījās no 80 līdz 160 latiem par kvadrātmetru. Viņaprāt, kadastrālo vērtību noteikšanā jālieto citi paņēmieni, ko pieļauj pašlaik spēkā esošais Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums. Tajā noteikts, ka kadastrālo vērtību bāzes izstrādē ievēro valstī atzītās nekustamā īpašuma vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas metodes – darījumu salīdzināšanas, ienākumu kapitalizācijas un izmaksu metodi. Pašreizējā apbūves zemes kadastrālā vērtēšana VZD balstās uz noteiktā laikposmā veikto darījumu cenām. Toties, lietojot kapitalizācijas metodi, ņemtu vērā, kādus nomas vai īres ienākumus īpašnieks varētu iegūt no īpašuma gada laikā. Savukārt pēdējā metode būtu lietojama ēkām, nosakot to būvniecības izdevumus.
A. Rausis piebilst, ka ar mehānisku kadastrālo vērtību samazināšanu nodokļa problēmu neizdosies atrisināt. Daudzās pasaules valstīs nodokļa aprēķini balstās tikai uz nekustamā īpašuma tirgus vērtību. Par īpašumu maksājamais nodoklis mainās atkarībā no svārstībām tirgū. Tātad visracionālāk būtu pārskatīt nodokļa likmes.
***
Mājsaimniecību ienākumu un nekustamā īpašuma nodokļa summu salīdzinājums (Ls)
Pilsēta/novads; Mājsaimniecības* vidējie ieņēmumi 2009. gadā; 5%; Maksimālais nodoklis par 1500 kv. m zemi; Vidējais nodoklis par 1500 kv. m zemi; Maksimālais nodoklis 2011. gadā par 150 kv. m dzīvojamo ēku ar 1,5% likmi; Vidējais nodoklis 2011. gadā par par 150 kv. m dzīvojamo ēku ar 1,5% likmi
Rīga** 8033 402 1800 253 787 600
Jūrmala 9218 461 2250 773 866 555
Mārupe 9218 461 248 151 461 360
Ādaži 9218 461 360 169 360 297
Liepāja 5946 297 585 313 450 297
Ludzas novada Nirzas pagasts 4928 246 4,5 4,5 36 36
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Valsts zemes dienests
*Jēdziens "mājsaimniecība" lietots, lai parādītu, ka dzīvoklī vai privātmājā dzīvo vairāki cilvēki, kuru gada ienākumi veido tabulā norādītās summas.
** Nodokļa aprēķini veikti, neskaitot Vecrīgu, kur nav individuālās apbūves zemes.
