Nobeigums
Atgādināšu, ka krokodiliem ir visspēcīgākais sakodiens visā dzīvnieku pasaulē. Tā arī īsti nesapratu, vai bez agresijas turēt vaļā žokļus, ļaujot cilvēkam pat raustīt iekšējo plēvi, ir īpaša krokodilu šķirnes īpatnība, vai tie tomēr sazāļoti. Dresūrai šie dinozauru laikmeta liecinieki pakļaujas slikti, jo smadzeņu viela tiem ir gramos mērāma.
Fermā redzami krokodili visās savās attīstības stadijās, tas nepieciešams, lai nodrošinātu nepārtrauktu ražošanas procesu. Krokodila gaļu uzskata par uzbudinošu līdzekli un pārdod par apmēram 1000 batiem kilogramā. Krokodilu zupas konservi šajā fermā maksāja 50 batus. Krokodilu bizness Taizemē ir visnotaļ nozīmīga IKP sastāvdaļa.
Latvijā man vaicā – vai es pagaršoju? Garšu definēt ir grūti, eksperti teic, ka tā ir kaut kur pa vidu starp vistu un krabi. Labākā fileja iznāk no krokodila astes daļas. Gandrīz tikpat laba gaļa esot arī no ķepām un ribām. Ēdama ir arī muguras daļa, taču tā ir sīkstāka.
Fermā ir arī plašs veikals, kur iegādāties ne tikai krokodilādas izstrādājumus – zābakus, siksnas, somas –, bet arī makus un somas no čūskādas, rajas u. c. Tiesa, cenas te nav tās zemākās. Un jāuzmanās arī, lai mākslīgās ādas izstrādājumu neuzdotu par īstu. Pataustīt un pasmaržot iedod īstu ādu, bet iepērkoties iesaiņo vairākas reizes lētāku izstrādājumu. Lai gan jāatzīst, tieksme mānīties tajiem masveidā nepiemīt. Taizeme ir droša valsts tūristiem.
Ceptas žurkas garšīgākas nekā lidvāveres
Tagad es zinu, ka Taizemes virtuve apvieno Ķīnas, Indijas un Malaizijas tradicionālās virtuves, kuru pamatā ir rīsi, rīsi un vēlreiz rīsi. Irbulīšus taji tikpat kā neizmanto, ēdienreizēs lieto dakšiņu un karoti. Dakšiņa jātur kreisajā rokā un ar to jāpalīdz uzlikt ēdienu uz karotes labajā rokā. Man gan ērtāk bija otrādi.
Starp citu, garos rīsus drīkst ēst arī ar pirkstiem, bet tikai ar labo roku. Jo kreiso izmanto higiēniskos nolūkos tualetēs.
Pastāv divu veidu rīsi, kuri tiek pagatavoti atšķirīgi. Baltos irdenos rīsus khao suay ēd ar karoti un dakšiņu. Lipīgos rīsus khao nyeo ēd ar pirkstiem, saviļājot rīsus bumbiņās. Vispopulārākie rīsu ēdieni ir ar zivīm, krabjiem, dārzeņiem, vistām vai olām, iecienīta ir arī rīsu zupa.
Taju mājās virtuves kā telpas ēdiena gatavošanai un maltītes ieturēšanai parasti nav. Visu gatavo un ēd uz ielas, tirgos, restorānos – atkarībā no rocības. Uz ielas gatavotā gaļa gan ir kā loterija – ledus gabaliņi karstajā saulē ātri kūst. Varbūt tāpēc taju ēdieni mēdz būt arī ļoti asi.
Taju virtuvi visā pasaulē pazīst pēc to īpašo zālīšu un garšvielu kombinācijas. Ir 27 galvenās piedevas, kas parasti tiek izmantotas tajiešu ēdienos. Vairākas no tām ir ļoti asas. Ar ingvera sakni, piparmētru, jasmīnu ziedu, čili piparu latvieti šodien vairs nepārsteigsi. Taču ko teiksiet par saldajos ēdienos bieži izmantoto yeeraa – tās ir ķimenēm līdzīgas sēkliņas, taču ar pavisam citādu garšu. Vai spilgi oranžām saknēm – khamin, kas ēdienu nokrāso karija krāsā. Baltā khamin sakne uzturā tiek lietota svaigā veidā – kā dārzenis.
Te pieejami visdažādākie augļi – lai pārdotu savu preci, katrs tirgotājs ir gatavs pēc pircēja norādījuma izvēlēties skaistāko, lielāko, gatavāko augli, izlobīt vai nomizot to, sadalīt šķēlītēs vai gabaliņos, ielikt caurspīdīgā maisiņā un vēl koka irbulīti pielikt klāt – lai ērtāk, lai ņemot pirksti nekļūst lipīgi no saldās sulas, lai garšas prieks. Ak, un tiem, kas tikko sākuši iepazīties ar Taizemes brīnumiem, iedos informācijas lapiņas ar augļu nosaukumiem un lietošanas veidu.
Tādus ananasus kā Taizemē man vēl nebija nācies baudīt, ne velti šī valsts ir viena no lielākajām ananasu ražotājām pasaulē. Pats eksotiskākais auglis ir durians – tas ir ar tik specifisku smaku, ka viesnīcās pie durvīm tiek likti pat uzraksti – "Ieeja ar durianu aizliegta". Jo vairāk tas smird, jo gatavāks. Pat uz ielām to tirgo celofāna maisiņos. Kāpēc cilvēki to ir tik ļoti iecienījuši? Iemesls ir visai prozaisks – šim auglim piedēvē dziednieciskas un seksualitāti stimulējošas īpašības.
Jā, Taizemē ēd arī eksotiskākas radības – ne tikai cūkas un vistas. Kā pieklājas Āzijas virtuvē, te var nomēģināt arī ceptas žurkas, lidvāveres, čūskas, sienāžus un citus mošķus.
Kā tur bija ar tiem transvestītiem?
Taizeme ir slavena ar transvestītu šoviem, brīvo mīlu, arī AIDS un citām seksuāli transmisīvajām slimībām. Tā ir zeme, kur Eiropas, Amerikas un Austrālijas vīrieši ārstē savu ego. Daudziem eiropiešiem Taizemē ir otrās sievas, kuras viņi brauc apciemot vairākas reizes gadā.
Ne tikai Pataijā, kūrortā, kas izslavēts kā Taizemes seksa centrs, bet arī citur var redzēt baltos vīriešus ar kādu mazu, jauku taju meiteni (vai divām, pat trim) pie rokas. Tiesa, te ir arī daudz transvestītu, kas bieži vien izskatās labāk nekā meitenes, tāpēc gadās visādi.
Gogo bārā ir vienkārša sistēma: ja iepatīkas kāda meitene, jāsamaksā bāram kādi 1000 bati, tad meitene var iet kopā ar jums. Uz kurieni jūs viņu vedīsiet, ir jūsu ziņā, parasti tas viss notiek kādā no neskaitāmajām viesnīcām. Cik jāmaksā meitenei, ir atkarīgs no tā, ko viņa darījusi, un jūsu dāsnuma – sākot no 500 batiem, bet var arī vairāk par 2000 batiem, ja gribat, lai viņa pavada ar jums visu nakti. Starp citu, ja meiteni vedat uz savu viesnīcu, tad no rīta būs jāsamaksā arī par viņu.
Valstī ir daudz legālu un ne tik legālu seksa šovu – pieklājīgākais un populārākais ir transvestītu šovs "Alkazar" Pataijā, kas patiesībā ir kabarē, kuru eksotisku padara tā dalībnieki. Skatītāji bauda nevis muzikālos priekšnesumus, bet gan mēģina uzminēt, kura dziedātāja ir viņš.
Uzstāšanās nobeigumā mākslinieki iziet pagalmā, un tur notiek Taizemē tik populārā fotografēšanās. Par 1000 batiem, protams.
Tikai stāvot līdzās meitenēm, kas ir galvastiesu garākas nekā Eiropas vīrieši, un dzirdot vīrišķīgu altu "Hello, sexy man! Come on!" ("Sveiks, seksīgais! Nāc šurp!" – tulk. no angļu val.), kļūst skaidrs, kas ir kas. Taču ir arī skarbāki, tā saucamie pingpong un tamlīdzīgi šovi, kuros demonstrē visdažādākos trikus un pornofilmu cienīgas ainas. Bungu dauzīšana ar vīrišķīgo lepnumu un pingponga bumbiņu šaušana traukos ir tikai nieks. Galvenokārt ķīniešiem piederošie pagrīdes iestādījumi Bangkokā un Pataijā ir neskaitāmi. Ja gribat nokļūt kādā, pajautājiet pirmajam tuktuk vadonim, aizvedīs. Nekā seksīga tur nebūs, bet izpratnei par pasaules dažādību šāda izrāde noderēs.
Tūristu pavadoņi mēdz teikt, ka taju meitenes savu draudzēšanos ar farangu (tā taji dēvē ārzemniekus) vīriešiem neuztverot kā prostitūciju. Tā esot iespēja ģimenei nopelnīt naudu, un nekas vairāk. Taču paši taji pret meitenēm un meiteņpuišiem, kas nodarbināti šajā biznesā, neizturas ar pārāk lielu cieņu.
Kur viņi dzīvo?
Ekonomiskā krīze iespaido arī Taizemes nekustamo īpašumu tirgu. Farangi nevar iegūt savā īpašumā zemi, taču tas neattur no īpašumu iegādes Taizemē. Divas populārākās shēmas: iegādāties dzīvokli kondomīnijā (īpašums daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder atsevišķiem īpašniekiem). Otrs variants: mājas iegāde ar ilglaicīgās nomas tiesībām. Māju var arī noformēt kā firmas īpašumu, taču tas ir sarežģīti, jo taji apkaro šādu nelegālo, tikai zemes iegādei paredzētu firmu veidošanu.
Īpašumi tiek pirkti galvenokārt divās ļoti atšķirīgās Taizemes daļās – ziemeļos Čiangmajas apkārtnē, kur ir skaisti kalni, un dienvidu salās – Puketā. Jo tuvāk jūrai, jo augstākas cenas. Arī jo augstāks stāvs, jo dārgāks. Viesnīcā vakarā pāršķirstīju avīzes. Izrādās, 35 m2 studijas tipa dzīvokli iecienītajā kūrortpilsētā Pataijā var iegādāties par 1 miljonu batu, taču tas nebūs izcilas kvalitātes.
Kaimiņi? Līdzās skandināviem, amerikāņiem un britiem Taizemē ļoti daudz ir arī krievu.
Klasiskā taizemiešu māja lauku apvidos ir vienstāva platforma, kas pacelta uz resniem stabiem trīs metrus virs zemes, lai aizsargātos pret dzīvniekiem naktīs un plūdiem lietus periodā.
Dzeramnaudas
Taizemē brīvi maina eiro un dolārus pret vietējo valūtu. Lai gan pret ASV dolāru ir izdevīgāks kurss nekā pret eiro. 2008. gada augustā par eiro deva 49,21 batu, 2009. gada 2. februārī – 44,85 batus. Pret dolāru Taizemes valūta kļuvusi mazliet lētāka. Lai izvairītos no nevajadzīga stresa un nepievilcīgiem lidostu un viesnīcu kursiem, valūtu var samainīt arī Rīgā (100 lati – 6000 bati).
Taksī brauciena summa noapaļojas līdz 10 batiem, viesnīcas numurā dzeramnauda nav jāatstāj, bet par bagāžas nogādāšanu līdz numuriņam – 20 bati. Dzeramnaudas restorānos un kafejnīcās – metāla nauda, ko atnes atlikumā (5 – 7%). Viesnīcu restorānos dzeramnauda ierēķināta jau automātiski – 17%.
Tā kā visos avotos Taizemi raksturo kā paaugstināta riska valsti norēķiniem ar VISA un Mastercard, neriskēju šo patiesību pārbaudīt uz savas ādas un norēķinājos ar skaidru naudu. Teorētiski norēķinu kartes pieņem visos lielākajos veikalos. Tiesa, restorānos, norēķinoties ar karti, var pielikt pie rēķina vēl papildus 3%.
